Filmas, kino, studijas – Gilde.LV

Kurš gan nezina stāstu par mazo Kevinu, kurš paliek viens pats mājās, jo kuplā ģimene viņu aizmirst līdzi brīvdienās. Mirklis, kad viņš beidzot var dzīvot kā karalis savās mājās līdz brīdim, kad pāris laupītāju mēģina sabojāt viņa jautrību! Nu tapusi jauna kinolente “Home Sweet Home Alone”, kuras scenārijs ir pilnībā identisks 1990. gada oriģinālajai filmai. Tai pašai, kuru mēs kā ierasts skatāmies Pirmajā adventē jau 30 gadus.

Liela un haotiska ģimene pirms brīvdienām Tokijā satiekas, lai atklātu, ka steigā nejauši atstājuši vienu no saviem bērniem mājās. Kamēr viņi cenšas pēc iespējas ātrāk doties atpakaļ, mazais zēns bauda dzīvi. Taču briesmas pieaug, kad divi viltīgi laupītāji izvēlas tieši viņa māju aplaupīšanai. Tālāk seko vardarbības, jo mājās atstātais zēns izkārto mājsaimniecības priekšmetus tā, lai nodarītu maksimālu kaitējumu iebrucējiem, atklāj medijs “The Guardian”.

Spriežot pēc treilera, “Home Sweet Home Alone” ir tieši tāda pati filma kā “Home Alone”: aktieru lomas ir vienādas un arī sižets ir tāds pats. Proti, viss kļūst pazīstams ikvienam, kurš jebkad ir noskatījies oriģinālo 1990. gada versiju. Problēma, protams, ir tā, ka oriģinālā versija “Viens pats mājās” pēc daudzu domām bija perfekta filma, kuru, balstoties uz perfektu scenāriju, atveidoja perfekts aktieru sastāvs. Ja vien “Home Sweet Home Alone” nav gala rezultāts gadu desmitiem ilgajam zinātniskajam piedzīvojumam, lai radītu jaunas perfekcijas, kas ar neapbruņotu aci nebija saskatāmas, tad ir grūti saprast, kāda īsti šīs filmas radīšanai bijusi jēga, atklāts “The Guardian”.

Somijas uzņēmumu grupai “Finnkino” piederošais kinoteātru operators “Forum Cinemas” uzņēmumus Latvijā un Lietuvā pievienos kompānijai Igaunijā, darbību Baltijas valstīs turpmāk vadot no galvenā biroja Tallinā, kurš nesen ir izremontēts un iekārtots ar jaunām biroja mēbelēm gan darbiniekiem, gan biroja vadītājiem.

Latvijas un Lietuvas uzņēmumi, kam abiem nosaukums ir “Forum Cinemas”, tiek apvienoti ar tāda paša nosaukuma Igaunijas uzņēmumu, izveidojot vienu kompāniju, ziņu aģentūrai BNS paskaidroja “Forum Cinemas” vadītājs Baltijas valstīs Kristjans Kongo.

“Mēs veidojam vienotu kompāniju Baltijas valstīs. Tā kā jau gadiem grupai esam viena teritorija, apvienojam kompānijas arī juridiski,” viņš paskaidroja.

Tā kā Baltijas valstu atzars grupā strādā vienā reģionā ar Somiju, Zviedriju un Norvēģiju, Tallina ir ģeogrāfiski tuvāk Ziemeļvalstīm, stāstīja Kongo.

“Tādēļ galvenais birojs būs Tallinā,” viņš teica.

“Šī reorganizācija jau ir notikusi, pašlaik tas tiek noformēts juridiski. Vienota vadība Baltijas valstīs mums ir jau kopš pagājušā gada beigām,” Kongo piebilda.

“Forum Cinemas” īpašnieks ir Somijas grupa “Finnkino Group”, kas ietilpst ASV kinoteātru tīklā AMC. ASV holdinga akcijas kotē Ņujorkas biržā, un AMC ir lielākā kinoteātru grupa ASV. AMC akciju vairākums pieder Ķīnas investīciju kompānijai “Wanda Group”.

Latvijas studijā “Vertov” tapusī Vitālija Manska filma “Putina liecinieki” ir viena no piecām dokumentālajām filmām, kas nominētas Eiropas Kino akadēmijas balvai dokumentālo filmu kategorijā. To Eiropas Kino akadēmija (European Film Academy, EFA) paziņoja sestdien Seviljas kinofestivālā notikušajā preses konferencē.

Pēc panākumiem 2018. gadā Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā, kur “Putina liecinieki” ieguva galveno balvu dokumentālo filmu konkursā, filma tikusi izrādīta vairāk nekā 50 kinofestivālos (Toronto SKF, Dok Leipzig, BFI Londonā, IDFA, AFIFest u.c.), izpelnījusies desmitiem publikāciju, recenziju un interviju medijos (The Times, Variety, Hollywood Reporter, NY Times u.c.). Filma demonstrēta kinoteātros Šveicē, Čehijā, Ukrainā, Polijā, arī Latvijā, televīzijas ekrānos to varējuši vērot skatītāji vairāk nekā 10 valstīs. Filma tikusi rādīta pat Irānā un Baltkrievijā, vienīgi Krievijā, kur dzīvo filmas galvenā auditorija, pagaidām “Putina lieciniekus” izrādīt nav bijis iespējams.

Filma sniedz ieskatu Kremļa varas aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Gadu pēc pirmizrādes režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: “Tas, ar kādu ieinteresētību Putina lieciniekus skatās dažādās pasaules malās – gan demokrātiskās un autokrātiskās valstīs, gan valstīs ar atšķirīgu kultūru un reliģiju, gan valstīs ar atšķirīgu ekonomisko stāvokli un atšķirīgu priekšstatu par brīvību un indivīda brīvību –, liecina, ka jautājums par manipulēšanu ar demokrātijas procedūrām ir aktuāls. Visiem būtiska šķiet mācība, ka nav iespējams demokrātiju glābt nedemokrātiskā ceļā, jo tas noved pie pašas demokrātijas iznīcināšanas. Krievijas negatīvā pieredze ar operāciju Pēctecis, kas iecēla Putinu tronī, ir mācība visiem. Un tā ir šīs filmas galvenā vēsts.”

Latvijā filma Putina liecinieki šogad nominēta arī Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” kategorijās “Labākā dokumentālā filma” un “Labākais dokumentālā kino režisors”.

Filma Putina liecinieki ir tapusi, sadarbojoties filmu studijām “Vertov” (Latvija), “Golden Egg Production” (Šveice) un “Hypermarket Films” (Čehija).

Kinoteātrī “Splendid Palace” otrdien, 12. novembrī, pulksten 20.30 notiks Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Skatītājiem to būs iespēja vērot arī tiešraidē LTV 1 pulksten 21.15 un “Replay.lv” no pulksten 20.00, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāji.

Ceremonijas tēma šogad būs “Lielais Kristaps izmeklē”. Kā ziņo Nacionālas kino balvas producente Marta Bite: “Lielais Kristaps izmeklēs, kāda situācija ir Latvijas kino industrijā un kādas liecības par to sniedz skatītāji”. Noslēguma ceremonijas režisors būs Mārtiņš Ķibers, scenogrāfijas autore Anna Heinrihsone. Ceremonijas vadītāji – aktieri Anta Aizupe un Kaspars Dumburs. Abi ir filmējušies šī gada nominētajās filmās. Turklāt Anta Aizupe ir šogad nominēta kategorijā labākā aktrise par darbu Alises Zariņas filmā “Blakus”. Uz skatuves kāps arī grupa “Carnival Youth”, kas turpinās iedziļināties Latvijas kino mūzikas arhīvos.

Nacionālā kino balvas apbalvošanas ceremonijā tiks pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Līdz ar galvenajiem “Lielā Kristapa” apbalvojumiem tiks pasniegtas vairākas īpašās balvas – FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) būs izvēlējusies savu laureātu, “Rīgas nami” dos balvu filmai, kas ir bijusi skatītākā kinoteātrī “Splendid Palace”, portāls “Delfi” apbalvos filmu, par kuru ir balsojuši visvairāk lasītāju un “Lielā Kristapa” apmeklētāju, arī kino žurnāls “Kino Raksti” un laikraksts “Diena” izvēlēsies savus favorītus, bet “Hannu Pro” dāvās 2000 eiro filmēšanas tehnikas iegādei labākajai studentu filmai.

Šogad Latvijas Kinematogrāfistu savienība balvu par mūža ieguldījumu kino mākslā pasniedz tautā un profesionāļu vidū ļoti cienītajam režisoram Varim Braslam.

Atgādinām, ka daudzas no nominētajām filmām var redzēt “Shortcut” īpašajā sadaļā “Lielais Kristaps”, kas pieejama arī Helio iTV.

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

“1906”, studija “Tanka”
“Blakus”, “MF Production “
“Jelgava ’94”, Jura Podnieka Studija
“Nekas mūs neapturēs”, “Riverbed”
“Oļegs”, “Tasse Film”, kop.prod. “lota Productions” (Beļģija), “In Script” (Lietuva), “Arizona Production” (Francija)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

“Inga dzird”, “Ruckas mākslas fonds”, kop.prod. “Exitfilm” (Igaunija)
“Karote”, “Kompānija Hargla”, kop.prod. “Mechanix Film” (Norvēģija), “Just A Moment” (Lietuva)
“Sestā diena”, “Mistrus Media”
“Spiegs, kurš mans tēvs”, “Mistrus Media”, kop.prod. “Kick Film” (Vācija), “8 Heads Productions/” (Čehija), “PIMIK” (Igaunija)
“Putina liecinieki”, “Vertov”

Labākā īsmetrāžas filma

“Dāvids un Goliāts”, “Skuba Films”, kop.prod. “Latvijas Televīzija”
“Rīgas ceriņi”, “Papy 3D Productions” (Francija), kop.prod. “Atom Art” (Latvija)
“Skābeklis”, “A Studija Gromče” /А Студия Громче/ (Krievija, Latvija)
“Nakts pitfāls”, “Tasse Film”

Labākā animācija

“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Atom Art” (Latvija), “Letko” (Polija)
“Projām”, “Bilibaba”
“Saule brauca debesīs”, studija “Lokomotīve”

Labākā debijas filma

“7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, režisors Jānis Ābele, “Ego Media”
“Koris. Diriģents. Kamēr”, režisors Emīls Alps, producents Emīs Alps
“Meklējot Mr. Kauliņu”, režisors Kaspars Roga, “Skuba Films”

Labākais scenārija autors

Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (“Blakus”)
Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (“1906”)
Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (“Oļegs”)
Līga Gaisa, Edmunds Jansons (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)

Labākais spēlfilmas režisors

Alise Zariņa (“Blakus”)
Gatis Šmits (“1906”)
Jānis Ābele (“Jelgava ’94”)
Juris Kursietis (“Oļegs”)

Labākais spēlfilmas operators

Aigars Sērmukšs (“Jelgava ’94”)
Bogumils Godfrejovs /Bogumil Godfrejow/ (“Oļegs”)
Aleksandrs Grebņevs (“Nekas mūs neapturēs”)
Jānis Eglītis (“Sonāte”)
Jurģis Kmins (“1906”)

Ceturtdien, 17. oktobrī, greznākajā un senākajā Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace” svinīgā gaisotnē ar Ginta Zilbaloža animācijas filmas Projām nacionālo pirmizrādi tiks atklāts lielākais starptautiskais kino festivāls Latvijā – Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kas 11 dienās izrādīs teju 150 filmas no visas pasaules, un festivāla noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji, portālu “Delfi” informē festivāla rīkotāju pārstāvji.

“Mēs veidojam festivālu balstoties pārliecībā, ka labs kino veicina inteliģentu, brīvi domājušu, aktīvu un saliedētu sabiedrību. Mēs zinām, ka kino ar skatītāju spēj runāt bezgalīgi daudzos veidos; tas var būt nepieradināts, poētisks, dokumentāls, politisks, izglītojošs, šokējošs, atbruņojošs, fascinējošs, reizēm arī nesaprotams. Tā ir cilvēka saruna ar cilvēku, un šo sarunu mēs vēlamies veicināt,” saka “Riga IFF” direktore Liene Treimane.

Šogad festivālā, kas norisināsies līdz 27. oktobrim, tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās, no kurām katrs var atrast savai gaumei un interesēm atbilstošu. Ievērojamu pasaules režisoru filmas, vērtīgākais no jaunākā Eiropas un pasaules festivālu kino, Latvijā tapušu filmu pirmizrādes, drosmīgas debijas filmas, spēcīgs un emocionāls autorkino. Spēlfilmas, dokumentālās filmas, īsfilmas un animācijas filmas gan bērniem, gan pieaugušajiem – tās tiks izrādītas ne tikai festivāla galvenajā mājvietā – kinoteātrī Splendid Palace, bet arī kinoteātros K.Suns un Kino Bize, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Kaņepes Kultūras centrā.

Apliecinājums tam, ka “Riga IFF” izrāda izcilu jaunāko kino, ir fakts, ka septiņas no Eiropas filmām, kas redzamas programmās “Festival Selection”, “Nordic Highlights”, “Berlinale 2019 Riga”, ir izvirzītas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai, pretendējot uz titulu “Labākā starptautiskā spēlfilma”. Savā starpā par šo balvu sacentīsies gan Dienvidkorejas izvirzītais un Kannu festivālā uzvaru ieguvušais Parazīts, gan spēcīgā Krievijas nominante – drāma “Maikste”, kas ar sievietes acīm skatās uz skaudro pēckara periodu Ļeņingradā un kopš pirmizrādes Kannu kinofestivālā kļuvusi par sensāciju, gan Vācijas emocionālā “Sistēmas grāvēja” par deviņgadīgas meitenes izmisīgajiem centieniem atrast mājas, ģimeni un patiesu mīlestību apstākļos, kad no viņas visi cenšas atbrīvoties. Rumānija “Oskaram” izvirzījusi rumāņu jaunā viļņa ievērojamākā režisora Kornelju Porumboju kriminālkomēdiju “Svilpotāji”, kas miksē detektīvseriālu un teju bondiādes cienīgus elementus, Islande – vizuālo un emocionālo stāstu par mīlestību, skumjām, naidu un atriebību – “Balta, balta diena”, Norvēģija – “Prom ārā zirgus zagt”, kas balstīta norvēģu rakstnieka Pēra Petersoma pasaulslavenajā grāmatā un stāsta par citu cilvēku lēmumiem, kas spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi. Vizuāli baudāmās filmas operators ieguva Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla Sudraba Lāci par izcilu māksliniecisko izpildījumu. Savukārt Zviedrijas pretendente “Labākā starptautiskā spēlfilma” balvai ir filma par tradīcijām un aizliegto mīlestību – “Un tad mēs dejojām”. Lai gan tās režisors ir zviedrs, filma ir par Gruziju, tās konservatīvo vidi un aizspriedumiem.

Lai skatītājam būtu vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā, šogad festivāla filmu katalogā un mājaslapā rigaiff.lv pie filmām publicēti kuratoru padomi, kam pievērst uzmanību, skatoties filmu.

“Riga IFF” pulcēs arī vairākus simtus viesu no starptautiskās kino profesionāļu vides, jo festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas speciālistiem, publiskas diskusijas, kā arī ekskluzīvas tikšanās ar filmu veidotājiem, dodot iespēju skatītājiem uzdot savus jautājumus. Kā katru gadu, “Riga IFF” noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), kas norisināsies no 17. līdz 27. oktobrim, šogad vienpadsmit dienās tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās un konkursu skatēs, kurās laikmetīgais kino satiksies ar klasiku, ievērojamu režisoru filmas – festivālu hiti – būs skatāmas līdzās drosmīgām debijas filmām, turklāt daudzas no tām būs redzamas tikai vienā seansā ekskluzīvi Riga IFF, portālu “Delfi” informē festivāla pārstāvji.

Sestais Rīgas Starptautiskais kino festivāls svinīgā gaisotnē tiks atklāts 17.oktobra vakarā, dodot iespēju arī Latvijas skatītājiem beidzot noskatīties Latvijas jaunā animācijas talanta Ginta Zilbaloža filmu “Projām”, kas saņēmusi ne tikai slavinošas skatītāju un kritiķu atsauksmes, bet arī godpilno “Contrechamp” balvu prestižajā Anesī starptautiskajā animācijas filmu festivāla konkursā.

“Festival Selection” programmu, kas veidota no 12 izcilām un nesen nozīmīgākajos festivālos pirmizrādītām filmām, 19. oktobrī atklās Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru ieguvusī korejiešu režisora Bona Džūnho filma “Parazīts”, kas elegantā un vieglā veidā apvieno gan drāmas, gan trillera, gan melnās komēdijas un farsa elementus, stāstot par divu ģimeņu – bagātās un nabagās – attiecībām.

Festivāls būs arī vienīgā iespēja uz lielā ekrāna redzēt britu autorkino režisores Džoenas Hogas tumšo attiecību drāmu “Suvenīrs” – personīgu, daļēji autobiogrāfisku, stāstu, kas risinās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Londonā, kurā filmējusies pasaulslavenā aktrise Tilda Svintone un viņas meita Onora Svintone Bērna; kā arī ASV scenārista un režisora Roberta Egersa psiholoģisko, melnbalto šausmu drāmu, kas restartēja visu 2019. gada autorkino – “Bāka” – ar Robertu Patinsonu un Vilemu Defo galvenajās lomās. Emocionālu līdzpārdzīvojumu sagādās jaunā un daudzsološā krievu režisora Kantemira Balagova drāma “Maikste”, kas tapusi, iedvesmojoties no Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas 1985. gadā izdotās grāmatas “Karam nav sievietes sejas”.

Bagātīgs piedāvājums, 11 filmas, ir Latvijas skatītāju iecienītajā Ziemeļvalstu kino izlasē “Nordis Highlights”, kurā, kā sola rīkotāji, netrūkst gan krāšņa vizuāla baudījuma (piemēram, Prom ārā zirgus zagt), gan emocionāla, drosmīga un pārsteidzoši atklāta kino. Tostarp divi ļoti izjusti, bet krasi atšķirīgi vīriešu stāsti par mīļotās sievietes zaudējumu pieņemšanu. Somu autorkino režisora J.P.Valkeapē Rīgā uzņemtajā “Suņi nevalkā bikses” vīrs ar sievas nāvi cenšas samierināties, iepazīstot savas sāpju un izturības robežas sadomazohisma sesijās, savukārt islandiešu režisora Hlinura Palmasona filmas “Balta, balta diena” galvenais varonis, bijušais policists, kļūst teju apsēsts ar patiesības noskaidrošanu atriebības nolūkos. Islandē vērojamo balto dienu fenomens – kad debesis ir tikpat baltas kā zeme – te kalpojis kā katalizators zaudējuma izsāpēšanai. Turklāt šo filmu seansi būs īpaši ar radošās komandas pārstāvju klātbūtni – uz savas filmas pirmizrādēm Latvijā viesosies gan “Suņi nevalkā bikses” režisors J.P.Valkeapē, gan “Balta, balta diena” galvenās lomas atveidotājs, lieliskais islandiešu aktieris Ingvars Sigurdsons. “Nordic Highlights” programma iepriecinās arī diženā zviedru režisora Roja Andersona talanta cienītājus, jo divos seansos tiks izrādīta viņa jaunākā filma, dievišķā komēdija par dzīves traģikomisko dabu “Par bezgalīgo”.

Jaunu kino horizontu meklējumos Riga IFF vērš skatu pāri okeānam un piedāvā “New Canadian Cinema” izlasi. Tajā 23. oktobrī būs ne tikai ekskluzīva iespēja noskatīties teju latviskas folk – mistikas caurausto filmu “Spoku pilsētas antoloģija”, bet iztaujāt arī filmas režisoru Denī Kotē, kurš ir viens no interesantākajiem un starptautiski atpazīstamākajiem Kvebekas režisoriem. Dienu vēlāk skatītāji varēs iepazīties ar Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojušo Ksavjē Dolana filmu “Džona F. Donovana dzīve un nāve”, kas nosoda nežēlību un aizspriedumus, kas vajāja amerikāņu kino un TV zvaigzni Džonu viņa seksuālās orientācijas dēļ.

Šī gada festivālā būs vērojama īpaša tehnoloģiju noskaņa, jo Riga IFF retrospektīvas un izpētes apakšprogramma “In Techno Veritas” pievēršas cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbības aplūkojumam klasiķu radītā kino. Festivāla vieskurators – kinozinātnieks Viktors Freibergs – aicina tuvāk iepazīties ar kinodarbiem, kas pārsteidz un iedvesmo jau vairākas skatītāju un kino veidotāju paaudzes. Programmu 22. oktobrī atklās ar leģendāro Stenlija Kubrika “Kosmosa Odiseja:2001”.

Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā tapusī “Berlinale 2019” ir Vācijas galvenā kino notikuma – Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla – filmu izlase, kas apliecina vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību. To 23. oktobrī atklās režisores Noras Fingšeites spēcīgā debija pilnmetrāžas kino par deviņgadīgas meitenes izmisīgajiem centieniem atrast mājas un mīlestību – “Sistēmas grāvēja”. Šī filma pierāda, ka arī par neērtām tēmām var radīt kino, kas gūs plašu atzinību starptautiskos festivālos.

Festivāla starptautiskajā pilnmetrāžas filmu konkursa programmā “Feature Film Competition” tiks izrādītas un izvērtētas 10 filmas no Baltijas jūras reģiona, tostarp arī Latvijas režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma “Karote”. Režisors Kaurs Koks filmā “Jāna Niemanda noslēpums” turpina Rainera Sārneta aizsākto folkgotikas tradīciju igauņu kino, savukārt vēl viena igauņu režisora – Marti Heldes “Skandināvu klusums” un lietuviešu vecmeistara Aļģimanta Puipas “Klusuma otrā pusē” izzinās baltiešu stiprāko tradīciju- nespēju izrunāt sasāpējušo. Irsa Roka Franberga dokumentējusi kāda islandiešu aitkopja pēdējo sezonu rūpēs par ganāmpulku, savukārt Pāvels Zemilskis filmā “Tālu pieskārienam” ar attēlu projekcijām uz dažādu telpu, objektu, ķermeņa daļu virsmām vizualizē ilgas un ģimeņu atšķirtību kādā nelielā Polijas ciematā.

Programmā “Artdocfest/Riga” kā allaž būs ne vien izaicinoša dokumentālā kino programma, bet arī diskusijas ar filmu veidotāju un viesu piedalīšanos. To 21. oktobrī atklās dokumentālā filma “Pavedināšanas skola”. Septiņus gadus uzņemtajā filmā režisore Alīna Rudņicka aicina ielūkoties trīs sieviešu dzīvē, kuras, lai nodrošinātu sev pārticīgu dzīvi, apmeklē kāda psihologa vadītos kursus “Kā pavedināt bagātus vīriešus”.

Riga IFF arī šogad festivāla pirmā nedēļas nogale tradicionāli veltīta ģimenēm un bērniem, kad programmā “Kids Weekend” Rīgas vecākajā un krāšņākajā kinoteātrī “Splendid Palace” visas dienas garumā būs skatāma gan animācijas īsfilmu izlase pašiem jaunākajiem, gan Eiropas spēlfilmas bērniem. Kā katru gadu, būs bagātīga “Short Riga” īsfilmu izlase, savukārt programma “Home Made” šogad veltīta animācijai. Jau otro gadu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks izrādīta arhitektūras filmu programma “Architect’s Cut”, kas tapusi sadarbībā ar arhitekti Ievu Zībarti.

Festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas profesionāļiem, publiskas diskusijas un tikšanās ar filmu veidotājiem. Riga IFF noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.

Pilna festivāla programma un biļetes uz visiem seansiem pieejamas festivāla mājas lapā: rigaiff.lv.
Biļetes uz visiem seansie nopērkamas no 26. septembra.

Piektdien, 4. oktobrī, pulksten 19.00, Mazajā Mežotnes pilī skanēs māsu Kristīnes (vijole) un Margaritas (čells) Balanas un pianista Andreja Osokina kino mūzikas programma “Dzīve kā kino – kino kā dzīve”, portālu “Delfi” informē koncerta rīkotāju pārstāvji.

Koncertā klausītājiem būs iespēja izdzīvot cilvēka mūžu septiņu dažādu valstu kino mūzikas stāstā – no šūpuļdziesmas līdz pat dzīves saulrietam. Būs dzirdamas kompozīcijas no Federiko Fellīni “Saldās dzīves”, Ingmara Bergmana filmas “Mūzika tumsā”, Billija Vaildera “Saulrieta bulvāra”, Leonīda Leimaņa “Pie bagātās kundzes” un citām kinofilmām: Nino Rotas, Marģera Zariņa, Mišela Legrāna, Endrū Loida Vēbera u.c. kompozīcijas īpaši koncertam izveidotās transkripcijās vijolei, čellam un klavierēm. Izcilo mūziķu sniegumu papildinās mākslinieka Jāņa Romanovska video projekcijas.

Visi trīs jaunie mūziķi uzstājušies prestižākajās pasaules koncertzālēs, tostarp Berlīnes Filharmonijā un Vigmora zālē Londonā, koncertējuši solo ar neskaitāmiem orķestriem izcilāko mūsdienu diriģentu vadībā, viesojušies Latvijas Radio programmās un BBC Radio 3 pārraidēs. Mūziķus arī vieno mīlestība pret latviešu laikmetīgo mūziku, viņi atklājuši pasaulei Artura Maskata, Pētera Vaska un citu izcilu latviešu komponistu mūziku.

Čellistes Margaritas Balanas, vijolnieces Kristīnes Balanas un pianista Andreja Osokina radošā sadarbība aizsākās studiju laikā Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Kopš tā laika mūziķi kopā uzstājušies dažādos projektos un sastāvos, bet kino mūzikai veltītā programma būs līdz šim vērienīgākais trio projekts.

Koncertu rīko Pētera Vaska fonds sadarbībā ar Mazo Mežotnes pili. Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiek novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību.

Trešdien, 7. Novembrī, pulksten 18.30 kinoteātrī “Splendid Palace” atklās nozīmīgāko Latvijas filmu nozares pasākumu – Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”. To ievadīs Rīgas dokumentālās kino skolas seanss par godu šī gada Mūža balvas laureātiem – LU profesoram, žurnālistam, kino kritiķim un filmu scenāriju autoram Ābramam Kleckinam un scenāriju autoram, vienam no vērīgākajiem kino procesa vērtētājiem Latvijā Mikam Savisko.

No 7. līdz 13. novembrim skatītājiem būs iespēja noskatīties Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” nominētās filmas, piedalīties atklāšanas un noslēguma pasākumos, tikties ar autoriem un piedzīvot vairāku filmu pirmizrādes.

Nacionālajai kino balvai nominētās filmas un profesionāļus izvērtēs starptautiska žūrija. Tās sastāvā ir Latvijas profesionāļi un latviešu izcelsmes profesionāļi, kuri savu kino karjeru veidojuši ārzemēs. Viņu vidū ir kinozinātnieks Ph. D. Juris Civjans (ASV), Holivudas aktrise Rutanja Alda (ASV) un kinozinātniece Dr. Elīna Reitere (Vācija). Latviju pārstāvēs Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka, režisors Viesturs Kairišs un filmu producente Linda Krūkle. Intriga par to, kuras filmas un profesionāļi šogad saņems “Lielā Kristapa” balvas, atrisināsies pirmdien, 12. novembrī balvu pasniegšanas ceremonijā, ko skatītājiem būs iespēja noskatīties gan klātienē, gan arī Latvijas televizijas tiešraidē.

Atsevišķā konkursā tiks noteikta labākā studentu filma, kuras autors saņems “Lielā Kristapa” lukturi. Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” nominētās studentu filmas būs iespējams noskatīties trīs seansos kinoteātrī “Splendid Palace” – 7., 8. un 9. novembrī pulksten 20.00.

Atgādinām, ka ikviens “Delfi” lasītājs var nobalsot par sev tīkamāko balvai nominēto filmu, ietekmējot to, kura saņems “Lielā Kristapa” publikas simpātijas balvu.

Ceturtdien, 22. augustā, Spīķeru kvartālā norisināsies šīs sezonas noslēdzošais brīvdabas kino vakars, kura ietvaros tiks izrādītas divas pašmāju filmas. Kino vakaru atklās animācijas filma visai ģimenei “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, savukārt turpinājumā tiks demonstrēta režisora Kaspara Rogas dokumentālā filma “Meklējot Mr. Kauliņu”, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāju pārstāvji.

Par filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi””:

Jēkabs dzīvo Rīgas centrā, viņam patīk sapņot un viņš tic, ka sapņi piepildās. Pēkšņi tētis paziņo, ka Jēkabam vesela nedēļa būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē. Maskačkas svešādā vide, pašpārliecinātā māsīca Mimmi, tēvocis – pirāts un suns, kas miedz ar aci, ir tikai sākums neparastiem piedzīvojumiem. Izrādās, uzņēmējs Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskos debesskrāpjos. Bērni un suņi ir gatavi to glābt. Vai izdosies?

Par filmu “Meklējot Mr. Kauliņu”:

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp tiem ir arī viņa labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kur palicis Kauliņš. Pēc vairākiem gadiem Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru – dimantu meklēšanu.

Filma “Meklējot Mr. Kauliņu”nav ieteicama līdz 12 gadu vecumam.

Kino vakars norisināsies Spīķeru kvartālā, Maskavas ielā 8, Rīgā. Pasākuma sākums pulksten 21.00. Pulksten 21.15. animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, pulksten 22.40 filma “Meklējot Mr. Kauliņu”. Ieeja bez maksas.

Filmas latviešu valodā ar subtitriem krievu valodā.

Lai kino vakaru brīvdabā patīkami skatīties un baudīt, apmeklētāji aicināti silti saģērbties, kā arī uz pasākumu droši var ņemt līdzi mīkstu pledu, ja ir – savu sēžamo, lai skatīšanos padarītu sev vēl tīkamāku.

Otrdien, 17. septembrī, ar režisoru Valērijas Ferisas un Džonatana Deitona komēdiju “Mis Saulstariņš” (Little Miss Sunshine) kinoteātrī “Splendid Palace” turpināsies kino cikls “Desmit izcili ceļojumi”, un šoreiz seansa “līdzbraucēji” būs aktieri ar teātra, kino un autobraucēja pieredzi Agnese Zeltiņa un Māris Bezmers, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāju pārstāvji.

Šī ģimene ir neparasta. Mamma ir pārstrādājusies, tētis attīsta veiksminieku programmas biznesu, vectētiņš aizrautīgi lieto narkotikas, vecākais brālis lasa Nīči un ir pārliecināts, ka kļūs par pilotu, bet krusttēvs ir pašnāvnieciski noskaņots gejs. Ģimeni ar jūsmīgu ziņu pārsteidz jaunākā meita Olīvija – viņa izturējusi atlasi meiteņu skaistuma un talantu konkursam, kas notiks Kalifornijā. Kaut arī finansiālie apstākļi ir spiedīgi, visi vienojas, ka Olīvijas sapnis jāatbalsta, un savā vecajā, dzeltenajā “Volkswagen” mikroautobusā dodas 800 jūdzes garā un pārpratumiem pilnā ceļā. Par laimi, viņiem visiem ir veselīga humora izjūta.

2006. gadā tapušās filmas režisori ir laulāts pāris, slaveni reklāmas un mūzikas klipu veidotāji Valērija Ferisa un Džonatans Deitons, kuriem “Mis Saulstariņš” kļuva par reibinoši veiksmīgu debiju kino. Šī mazbudžeta filma kļuva par publikas hītu un bija ne tikai komerciāli veiksmīga, bet nopelnīja arī divas Oskara statuetes un ir iegājusi kino vēsturē ar savu sirsnīgi smeldzīgo un humorpilno vēstījuma manieri. Šajā ceļojumā dodas burvīgs aktieru ansamblis – Abigeila Breslina, Alans Ārkins, Tonija Kolete, Stīvs Karels u. c. Savukārt viņu braucamrīks – 20. gadsimta 60. gados īpaši populārais “Volkswagen T2” – ir plašāk pazīstams ar iesauku “hipiju buss”.

“Filmu pirmoreiz noskatījos tūlīt pēc iznākšanas 2006. gadā un biju absolūtā sajūsmā! Pa ceļam filmas galvenajiem varoņiem, Hūveru ģimenei, jātiek galā ar sagrautiem sapņiem, salūzušu VW hipiju busu un citām likstām, kas vainagojas ar neiedomājamu mīļotās meitas iznācienu konkursā. Filma ir aizkustinoši komiska, smeldzīgi traģiska un ironiska vienlaikus,” saka aktrise Agnese Zeltiņa.

Turpmākajos seansos ciklā “Desmit izcili ceļojumi” līdz gada beigām būs skatāmas arī tādas filmas kā “Trakais Pjero” (Pierrot le Fou, rež. Žans Liks Godārs), “Parīze. Teksasa” (Paris, Texas, rež. Vims Venderss) un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (rež. Jānis Streičs).

Jaunajā sezonā par īpašu pārsteigumu parūpējies Rīgas Motormuzejs, kas pirms katra seansa ļaus klātienē aplūkot kādu īpašu retro auto modeli.