Filmas, kino, studijas – Gilde.LV

Filmas ir viens no spēcīgākajiem kultūras fenomeniem, kas ietekmē ne tikai mūsu izklaides gaumi, bet arī modes tendences. No ikoniskajiem citātiem līdz atmiņā paliekošām ainām, kino māksla ir atstājusi neizdzēšamu iespaidu uz t-kreklu dizainu. Šajā rakstā mēs izpētīsim, kā tieši filmas ir iedvesmojušas t-kreklu modi, pārvēršot kino mirkļus par valkājamām mākslas formām, kas dod iespēju filmu fanātiem izpaust savu mīlestību pret kino.

Filmas Kā Modes Iedvesmotāji

Kino pasaulē ir neskaitāmi piemēri, kad konkrēta filma vai tās personāži ir kļuvuši par stilīgiem modes simboliem. Piemēram, Marlon Brando t-krekls filmā “A Streetcar Named Desire” vai James Dean izskats filmā “Rebel Without a Cause” ne tikai definēja vīriešu modi to laikā, bet arī padarīja vienkāršu baltu t-kreklu par klasisko un laikmetīgu apģērbu gabalu.

Ikonisku Citātu un Attēlu Izmantošana

Daudzas kompānijas un dizaineri ir izmantojuši filmu citātus vai attēlus, lai radītu t-kreklu dizainus, kas saista skatītāju ar viņu mīļākajām filmām. Frāzes kā “May the Force be with you” no “Zvaigžņu kariem” vai “I’ll be back” no “Terminatora” ir kļuvušas par ikoniskiem apģērbu motīviem. Šie t-krekli ne tikai veicina filmu atpazīstamību, bet arī ļauj cilvēkiem izpaust savu personību un intereses.

Filmas Kā Stāsta Stāstītājas T-kreklu Dizainā

Filmu ietekme uz t-kreklu dizainu neaprobežojas tikai ar citātiem vai attēliem. Dažreiz dizaineri izmanto specifiskas filmas ainas vai simboliku, lai izveidotu sarežģītākus un smalkākus dizainus. Piemēram, t-krekls ar delikātu attēlojumu no “Gone with the Wind” vai abstraktu dizainu, kas iedvesmots no “Inception” sapņu ainām, piedāvā smalkāku veidu, kā izteikt savu mīlestību pret kino.

Personalizētas un Limitētas Kolekcijas

Arvien populārākas kļūst arī personalizētas un limitētas kolekcijas t-krekli, kas piedāvā unikālus un ekskluzīvus dizainus, kas saistīti ar jaunākajām filmām vai klasikām. Šī tendence ļauj filmu fanātiem iegūt apģērbu, kas ne tikai ir modes izteiksmes līdzeklis, bet arī kolekcionēšanas objekts.

Ja meklējat savu nākamo mīļāko t-kreklu, apmeklējiet mūsu uzticamo partnera veikalu Kvanti Store, kur atradīsiet plašu t-kreklu kolekciju gan vīriešiem, gan sievietēm.

Kā Filmu T-krekli Veido Identitāti

Nēsājot t-kreklu, kas iedvesmots no filmas, cilvēki ne tikai izrāda savu mīlestību pret konkrētu darbu, bet arī veido savas sociālās un kultūras identitātes daļu. Tas ir veids, kā izteikt piederību noteikt

ai kultūras grupai vai subkultūrai, kā arī veids, kā nonākt sarunās ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem.

Noslēgumā

No ekrāna līdz ielai, filmas ir iedvesmojušas t-kreklu dizainu, padarot tos par valkājamām mākslas formām, kas spēj izteikt mūsu individuālās intereses un kultūras vērtības. T-krekli ar filmu motīviem ir vairāk nekā tikai apģērba gabals; tie ir mūsu personīgās stāstījuma un kultūras mantojuma izpausme.

Mākslīgais intelekts (MI) ir kļuvis par vienu no visvairāk diskutētajām tēmām tehnoloģiju un radošo industriju krustpunktā. Tas pārveido daudzas nozares, tostarp filmu industriju, kur MI tehnoloģijas tiek izmantotas dažādos veidos, sākot no efektu radīšanas līdz pat scenāriju rakstīšanai. Scenāriju rakstīšana ar MI palīdzību ir īpaši interesants fenomens, kas sola revolucionēt tradicionālo stāstu veidošanas procesu.

MI Ieiešana Scenāriju Rakstīšanā

MI izmantošana scenāriju rakstīšanā nav pilnīgi jauna ideja, taču pēdējo gadu laikā tehnoloģiju attīstība ir ļāvusi šai praksei sasniegt jaunus augstumus. MI programmas, kas spēj analizēt milzīgus tekstu apjomus, var izprast valodas struktūras un stāsta mehāniku, piedāvājot scenāristiem un rakstniekiem jaunas radošas iespējas. Šīs tehnoloģijas var ģenerēt idejas, dialogus un pat veselas stāsta līnijas, atvieglojot sākotnējās idejas attīstības procesu.

MI Kā Radošais Asistents

Lai gan daži varētu baidīties, ka MI varētu aizstāt cilvēku scenāristus, realitātē tas kalpo vairāk kā radošais asistents. MI var palīdzēt pārvarēt rakstīšanas blokus, piedāvājot alternatīvus sižeta virzienus vai dialogus, kā arī palīdzēt ar stāsta struktūras izpratni. Tas var būt īpaši noderīgs jauniem scenāristiem, kuri meklē papildu atbalstu savu ideju attīstībā.

MI Un Personalizācija

Viena no interesantākajām MI izmantošanas iespējām scenāriju rakstīšanā ir spēja adaptēt stāstus konkrētām auditorijām. Analizējot datus par skatītāju preferences un iepriekšējo filmu veiksmi, MI var piedāvāt ieteikumus par to, kas varētu piesaistīt noteiktas demogrāfiskās grupas. Šī personalizācijas spēja var palīdzēt filmu studijām veidot satura stratēģijas, kas ir vēl vairāk mērķorientētas uz to auditoriju.

Ētiskie Apsvērumi

MI izmantošana radošajos procesos rada arī ētiskus jautājumus, piemēram, par autorību un originalitāti. Kam pieder scenārijs, kas ir radīts ar MI palīdzību? Kā nodrošināt, ka MI ģenerētais saturs neaizskar konkrētas grupas vai indivīdus? Šie ir tikai daži no jautājumiem, ar kuriem industrijai būs jātiecas rast atbildes, veidojot jaunas vadlīnijas un standartus.

Nākotnes Perspektīvas

MI loma scenāriju rakstīšanā turpinās augt, piedāvājot aizvien jaunas iespējas stāstu stāstīš

anai. Tas varētu pat veicināt jaunu žanru un naratīvu veidošanos, kas līdz šim bija neiedomājami. Taču, lai pilnībā izmantotu šo tehnoloģiju potenciālu, būs jāatrod līdzsvars starp tehnoloģisko inovāciju un radošo integritāti.

Secinājums

Mākslīgais intelekts scenāriju rakstīšanā piedāvā aizraujošas iespējas un izaicinājumus. Kā radošais asistents, tas var palīdzēt veidot sarežģītus un aizraujošus stāstus, bet tā ietekme un regulējums prasa rūpīgu apsvērumu. Skaidrs ir viens – MI ir šeit, lai paliktu, un tā loma filmu scenāriju rakstīšanā tikai turpinās pieaugt, veidojot jaunu ēru kino stāstu stāstīšanā.

Mūzika ir neizsakāmi spēcīgs instruments, kas spēj radīt, pastiprināt vai pat mainīt mūsu emocijas. Kino pasaulē mūzika ir kļuvusi par neatņemamu stāsta stāstīšanas elementu, kas ne tikai bagātina vizuālo pieredzi, bet arī palīdz veidot un vadīt skatītāja emocionālo reakciju. Rakstā apskatīsim, kā filmu mūzika veido un ietekmē stāsta stāstīšanu, padarot to par neaizmirstamu pieredzi.

Mūzikas Loma Filmā

Mūzika kino industrijā ir daudz vairāk nekā tikai skaņu fons; tā ir rūpīgi izstrādāta sastāvdaļa, kas tiek izmantota, lai pastiprinātu jūtas, radītu noskaņu un pat norādīt uz stāsta attīstību. Piemēram, spriedzes brīžos mūzika var kļūt aizvien intensīvāka, sagatavojot skatītāju gaidāmajam notikumam, savukārt laimīgās ainās mūzika var būt viegla un dzīvespriecīga, palīdzot radīt sajūtu par prieku un mieru.

Mūzikas Spēja Stāstīt Stāstu

Dažreiz filmas mūzika pati par sevi var stāstīt stāstu, izmantojot leitmotīvus – atkārtotas melodijas vai mūzikas fragmentus, kas saistīti ar konkrētu personāžu, vietu vai ideju. Šie leitmotīvi palīdz skatītājiem emocionāli saistīties ar stāstu, padarot to dziļāku un bagātīgāku. Piemēram, Džona Viljamsa radītie leitmotīvi “Zvaigžņu kariem” ir kļuvuši par neatņemamu sāgas daļu, palīdzot radīt saikni starp stāsta līnijām un personāžiem.

Emocionālās Reakcijas Pastiprināšana

Filmu mūzika var arī pastiprināt vai mainīt skatītāja emocionālo reakciju uz konkrētu ainu. Piemēram, pat visai parastā ainā, kurā varoņi vienkārši staigā pa parku, piemērota mūzikas izvēle var likt skatītājam justies laimīgam, noslēpumaini aizdomīgam vai pat bēdīgam, atkarībā no mūzikas tonalitātes un tempa. Tādējādi mūzika kļūst par spēcīgu emocionālo vadītāju, kas ietekmē, kā mēs uztveram un izjūtam filmu.

Noskaņas Radīšana

Mūzikas spēja radīt noteiktu noskaņu ir būtiska jebkuras filmas stāsta stāstīšanā. Tā var ne tikai atspoguļot redzamo ainu noskaņu, bet arī iepriekšējās vai nākamās ainās veidot gaidas par stāsta virzību. Noskaņas radīšana ar mūziku palīdz veidot vienotu stāsta atmosfēru, kas ir svarīgi, lai skatītājs varētu pilnībā iegrimt filmas pasaulē.

#

Noslēgumā

Filmu mūzika ir ne tikai fonā skanošas melodijas; tā ir būtiska stāsta stāstīšanas sastāvdaļa, kas ietekmē skatītāja emocionālo pieredzi un palīdz veidot dziļāku saikni ar stāstu. No leitmotīviem līdz emocionālās reakcijas pastiprināšanai, mūzika ir spēcīgs naratīvs instruments, kas var padarīt labu filmu par neaizmirstamu mākslas darbu.

Kurš gan nezina stāstu par mazo Kevinu, kurš paliek viens pats mājās, jo kuplā ģimene viņu aizmirst līdzi brīvdienās. Mirklis, kad viņš beidzot var dzīvot kā karalis savās mājās līdz brīdim, kad pāris laupītāju mēģina sabojāt viņa jautrību! Nu tapusi jauna kinolente “Home Sweet Home Alone”, kuras scenārijs ir pilnībā identisks 1990. gada oriģinālajai filmai. Tai pašai, kuru mēs kā ierasts skatāmies Pirmajā adventē jau 30 gadus.

Liela un haotiska ģimene pirms brīvdienām Tokijā satiekas, lai atklātu, ka steigā nejauši atstājuši vienu no saviem bērniem mājās. Kamēr viņi cenšas pēc iespējas ātrāk doties atpakaļ, mazais zēns bauda dzīvi. Taču briesmas pieaug, kad divi viltīgi laupītāji izvēlas tieši viņa māju aplaupīšanai. Tālāk seko vardarbības, jo mājās atstātais zēns izkārto mājsaimniecības priekšmetus tā, lai nodarītu maksimālu kaitējumu iebrucējiem, atklāj medijs “The Guardian”.

Spriežot pēc treilera, “Home Sweet Home Alone” ir tieši tāda pati filma kā “Home Alone”: aktieru lomas ir vienādas un arī sižets ir tāds pats. Proti, viss kļūst pazīstams ikvienam, kurš jebkad ir noskatījies oriģinālo 1990. gada versiju. Problēma, protams, ir tā, ka oriģinālā versija “Viens pats mājās” pēc daudzu domām bija perfekta filma, kuru, balstoties uz perfektu scenāriju, atveidoja perfekts aktieru sastāvs. Ja vien “Home Sweet Home Alone” nav gala rezultāts gadu desmitiem ilgajam zinātniskajam piedzīvojumam, lai radītu jaunas perfekcijas, kas ar neapbruņotu aci nebija saskatāmas, tad ir grūti saprast, kāda īsti šīs filmas radīšanai bijusi jēga, atklāts “The Guardian”.

Somijas uzņēmumu grupai “Finnkino” piederošais kinoteātru operators “Forum Cinemas” uzņēmumus Latvijā un Lietuvā pievienos kompānijai Igaunijā, darbību Baltijas valstīs turpmāk vadot no galvenā biroja Tallinā, kurš nesen ir izremontēts un iekārtots ar jaunām biroja mēbelēm gan darbiniekiem, gan biroja vadītājiem.

Latvijas un Lietuvas uzņēmumi, kam abiem nosaukums ir “Forum Cinemas”, tiek apvienoti ar tāda paša nosaukuma Igaunijas uzņēmumu, izveidojot vienu kompāniju, ziņu aģentūrai BNS paskaidroja “Forum Cinemas” vadītājs Baltijas valstīs Kristjans Kongo.

“Mēs veidojam vienotu kompāniju Baltijas valstīs. Tā kā jau gadiem grupai esam viena teritorija, apvienojam kompānijas arī juridiski,” viņš paskaidroja.

Tā kā Baltijas valstu atzars grupā strādā vienā reģionā ar Somiju, Zviedriju un Norvēģiju, Tallina ir ģeogrāfiski tuvāk Ziemeļvalstīm, stāstīja Kongo.

“Tādēļ galvenais birojs būs Tallinā,” viņš teica.

“Šī reorganizācija jau ir notikusi, pašlaik tas tiek noformēts juridiski. Vienota vadība Baltijas valstīs mums ir jau kopš pagājušā gada beigām,” Kongo piebilda.

“Forum Cinemas” īpašnieks ir Somijas grupa “Finnkino Group”, kas ietilpst ASV kinoteātru tīklā AMC. ASV holdinga akcijas kotē Ņujorkas biržā, un AMC ir lielākā kinoteātru grupa ASV. AMC akciju vairākums pieder Ķīnas investīciju kompānijai “Wanda Group”.

Latvijas studijā “Vertov” tapusī Vitālija Manska filma “Putina liecinieki” ir viena no piecām dokumentālajām filmām, kas nominētas Eiropas Kino akadēmijas balvai dokumentālo filmu kategorijā. To Eiropas Kino akadēmija (European Film Academy, EFA) paziņoja sestdien Seviljas kinofestivālā notikušajā preses konferencē.

Pēc panākumiem 2018. gadā Karlovi Varu starptautiskajā kinofestivālā, kur “Putina liecinieki” ieguva galveno balvu dokumentālo filmu konkursā, filma tikusi izrādīta vairāk nekā 50 kinofestivālos (Toronto SKF, Dok Leipzig, BFI Londonā, IDFA, AFIFest u.c.), izpelnījusies desmitiem publikāciju, recenziju un interviju medijos (The Times, Variety, Hollywood Reporter, NY Times u.c.). Filma demonstrēta kinoteātros Šveicē, Čehijā, Ukrainā, Polijā, arī Latvijā, televīzijas ekrānos to varējuši vērot skatītāji vairāk nekā 10 valstīs. Filma tikusi rādīta pat Irānā un Baltkrievijā, vienīgi Krievijā, kur dzīvo filmas galvenā auditorija, pagaidām “Putina lieciniekus” izrādīt nav bijis iespējams.

Filma sniedz ieskatu Kremļa varas aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Gadu pēc pirmizrādes režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: “Tas, ar kādu ieinteresētību Putina lieciniekus skatās dažādās pasaules malās – gan demokrātiskās un autokrātiskās valstīs, gan valstīs ar atšķirīgu kultūru un reliģiju, gan valstīs ar atšķirīgu ekonomisko stāvokli un atšķirīgu priekšstatu par brīvību un indivīda brīvību –, liecina, ka jautājums par manipulēšanu ar demokrātijas procedūrām ir aktuāls. Visiem būtiska šķiet mācība, ka nav iespējams demokrātiju glābt nedemokrātiskā ceļā, jo tas noved pie pašas demokrātijas iznīcināšanas. Krievijas negatīvā pieredze ar operāciju Pēctecis, kas iecēla Putinu tronī, ir mācība visiem. Un tā ir šīs filmas galvenā vēsts.”

Latvijā filma Putina liecinieki šogad nominēta arī Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” kategorijās “Labākā dokumentālā filma” un “Labākais dokumentālā kino režisors”.

Filma Putina liecinieki ir tapusi, sadarbojoties filmu studijām “Vertov” (Latvija), “Golden Egg Production” (Šveice) un “Hypermarket Films” (Čehija).

Kinoteātrī “Splendid Palace” otrdien, 12. novembrī, pulksten 20.30 notiks Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Skatītājiem to būs iespēja vērot arī tiešraidē LTV 1 pulksten 21.15 un “Replay.lv” no pulksten 20.00, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāji.

Ceremonijas tēma šogad būs “Lielais Kristaps izmeklē”. Kā ziņo Nacionālas kino balvas producente Marta Bite: “Lielais Kristaps izmeklēs, kāda situācija ir Latvijas kino industrijā un kādas liecības par to sniedz skatītāji”. Noslēguma ceremonijas režisors būs Mārtiņš Ķibers, scenogrāfijas autore Anna Heinrihsone. Ceremonijas vadītāji – aktieri Anta Aizupe un Kaspars Dumburs. Abi ir filmējušies šī gada nominētajās filmās. Turklāt Anta Aizupe ir šogad nominēta kategorijā labākā aktrise par darbu Alises Zariņas filmā “Blakus”. Uz skatuves kāps arī grupa “Carnival Youth”, kas turpinās iedziļināties Latvijas kino mūzikas arhīvos.

Nacionālā kino balvas apbalvošanas ceremonijā tiks pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Līdz ar galvenajiem “Lielā Kristapa” apbalvojumiem tiks pasniegtas vairākas īpašās balvas – FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) būs izvēlējusies savu laureātu, “Rīgas nami” dos balvu filmai, kas ir bijusi skatītākā kinoteātrī “Splendid Palace”, portāls “Delfi” apbalvos filmu, par kuru ir balsojuši visvairāk lasītāju un “Lielā Kristapa” apmeklētāju, arī kino žurnāls “Kino Raksti” un laikraksts “Diena” izvēlēsies savus favorītus, bet “Hannu Pro” dāvās 2000 eiro filmēšanas tehnikas iegādei labākajai studentu filmai.

Šogad Latvijas Kinematogrāfistu savienība balvu par mūža ieguldījumu kino mākslā pasniedz tautā un profesionāļu vidū ļoti cienītajam režisoram Varim Braslam.

Atgādinām, ka daudzas no nominētajām filmām var redzēt “Shortcut” īpašajā sadaļā “Lielais Kristaps”, kas pieejama arī Helio iTV.

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

“1906”, studija “Tanka”
“Blakus”, “MF Production “
“Jelgava ’94”, Jura Podnieka Studija
“Nekas mūs neapturēs”, “Riverbed”
“Oļegs”, “Tasse Film”, kop.prod. “lota Productions” (Beļģija), “In Script” (Lietuva), “Arizona Production” (Francija)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

“Inga dzird”, “Ruckas mākslas fonds”, kop.prod. “Exitfilm” (Igaunija)
“Karote”, “Kompānija Hargla”, kop.prod. “Mechanix Film” (Norvēģija), “Just A Moment” (Lietuva)
“Sestā diena”, “Mistrus Media”
“Spiegs, kurš mans tēvs”, “Mistrus Media”, kop.prod. “Kick Film” (Vācija), “8 Heads Productions/” (Čehija), “PIMIK” (Igaunija)
“Putina liecinieki”, “Vertov”

Labākā īsmetrāžas filma

“Dāvids un Goliāts”, “Skuba Films”, kop.prod. “Latvijas Televīzija”
“Rīgas ceriņi”, “Papy 3D Productions” (Francija), kop.prod. “Atom Art” (Latvija)
“Skābeklis”, “A Studija Gromče” /А Студия Громче/ (Krievija, Latvija)
“Nakts pitfāls”, “Tasse Film”

Labākā animācija

“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Atom Art” (Latvija), “Letko” (Polija)
“Projām”, “Bilibaba”
“Saule brauca debesīs”, studija “Lokomotīve”

Labākā debijas filma

“7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, režisors Jānis Ābele, “Ego Media”
“Koris. Diriģents. Kamēr”, režisors Emīls Alps, producents Emīs Alps
“Meklējot Mr. Kauliņu”, režisors Kaspars Roga, “Skuba Films”

Labākais scenārija autors

Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (“Blakus”)
Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (“1906”)
Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (“Oļegs”)
Līga Gaisa, Edmunds Jansons (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)

Labākais spēlfilmas režisors

Alise Zariņa (“Blakus”)
Gatis Šmits (“1906”)
Jānis Ābele (“Jelgava ’94”)
Juris Kursietis (“Oļegs”)

Labākais spēlfilmas operators

Aigars Sērmukšs (“Jelgava ’94”)
Bogumils Godfrejovs /Bogumil Godfrejow/ (“Oļegs”)
Aleksandrs Grebņevs (“Nekas mūs neapturēs”)
Jānis Eglītis (“Sonāte”)
Jurģis Kmins (“1906”)

Ceturtdien, 17. oktobrī, greznākajā un senākajā Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace” svinīgā gaisotnē ar Ginta Zilbaloža animācijas filmas Projām nacionālo pirmizrādi tiks atklāts lielākais starptautiskais kino festivāls Latvijā – Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kas 11 dienās izrādīs teju 150 filmas no visas pasaules, un festivāla noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji, portālu “Delfi” informē festivāla rīkotāju pārstāvji.

“Mēs veidojam festivālu balstoties pārliecībā, ka labs kino veicina inteliģentu, brīvi domājušu, aktīvu un saliedētu sabiedrību. Mēs zinām, ka kino ar skatītāju spēj runāt bezgalīgi daudzos veidos; tas var būt nepieradināts, poētisks, dokumentāls, politisks, izglītojošs, šokējošs, atbruņojošs, fascinējošs, reizēm arī nesaprotams. Tā ir cilvēka saruna ar cilvēku, un šo sarunu mēs vēlamies veicināt,” saka “Riga IFF” direktore Liene Treimane.

Šogad festivālā, kas norisināsies līdz 27. oktobrim, tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās, no kurām katrs var atrast savai gaumei un interesēm atbilstošu. Ievērojamu pasaules režisoru filmas, vērtīgākais no jaunākā Eiropas un pasaules festivālu kino, Latvijā tapušu filmu pirmizrādes, drosmīgas debijas filmas, spēcīgs un emocionāls autorkino. Spēlfilmas, dokumentālās filmas, īsfilmas un animācijas filmas gan bērniem, gan pieaugušajiem – tās tiks izrādītas ne tikai festivāla galvenajā mājvietā – kinoteātrī Splendid Palace, bet arī kinoteātros K.Suns un Kino Bize, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Kaņepes Kultūras centrā.

Apliecinājums tam, ka “Riga IFF” izrāda izcilu jaunāko kino, ir fakts, ka septiņas no Eiropas filmām, kas redzamas programmās “Festival Selection”, “Nordic Highlights”, “Berlinale 2019 Riga”, ir izvirzītas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai, pretendējot uz titulu “Labākā starptautiskā spēlfilma”. Savā starpā par šo balvu sacentīsies gan Dienvidkorejas izvirzītais un Kannu festivālā uzvaru ieguvušais Parazīts, gan spēcīgā Krievijas nominante – drāma “Maikste”, kas ar sievietes acīm skatās uz skaudro pēckara periodu Ļeņingradā un kopš pirmizrādes Kannu kinofestivālā kļuvusi par sensāciju, gan Vācijas emocionālā “Sistēmas grāvēja” par deviņgadīgas meitenes izmisīgajiem centieniem atrast mājas, ģimeni un patiesu mīlestību apstākļos, kad no viņas visi cenšas atbrīvoties. Rumānija “Oskaram” izvirzījusi rumāņu jaunā viļņa ievērojamākā režisora Kornelju Porumboju kriminālkomēdiju “Svilpotāji”, kas miksē detektīvseriālu un teju bondiādes cienīgus elementus, Islande – vizuālo un emocionālo stāstu par mīlestību, skumjām, naidu un atriebību – “Balta, balta diena”, Norvēģija – “Prom ārā zirgus zagt”, kas balstīta norvēģu rakstnieka Pēra Petersoma pasaulslavenajā grāmatā un stāsta par citu cilvēku lēmumiem, kas spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi. Vizuāli baudāmās filmas operators ieguva Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla Sudraba Lāci par izcilu māksliniecisko izpildījumu. Savukārt Zviedrijas pretendente “Labākā starptautiskā spēlfilma” balvai ir filma par tradīcijām un aizliegto mīlestību – “Un tad mēs dejojām”. Lai gan tās režisors ir zviedrs, filma ir par Gruziju, tās konservatīvo vidi un aizspriedumiem.

Lai skatītājam būtu vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā, šogad festivāla filmu katalogā un mājaslapā rigaiff.lv pie filmām publicēti kuratoru padomi, kam pievērst uzmanību, skatoties filmu.

“Riga IFF” pulcēs arī vairākus simtus viesu no starptautiskās kino profesionāļu vides, jo festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas speciālistiem, publiskas diskusijas, kā arī ekskluzīvas tikšanās ar filmu veidotājiem, dodot iespēju skatītājiem uzdot savus jautājumus. Kā katru gadu, “Riga IFF” noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), kas norisināsies no 17. līdz 27. oktobrim, šogad vienpadsmit dienās tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās un konkursu skatēs, kurās laikmetīgais kino satiksies ar klasiku, ievērojamu režisoru filmas – festivālu hiti – būs skatāmas līdzās drosmīgām debijas filmām, turklāt daudzas no tām būs redzamas tikai vienā seansā ekskluzīvi Riga IFF, portālu “Delfi” informē festivāla pārstāvji.

Sestais Rīgas Starptautiskais kino festivāls svinīgā gaisotnē tiks atklāts 17.oktobra vakarā, dodot iespēju arī Latvijas skatītājiem beidzot noskatīties Latvijas jaunā animācijas talanta Ginta Zilbaloža filmu “Projām”, kas saņēmusi ne tikai slavinošas skatītāju un kritiķu atsauksmes, bet arī godpilno “Contrechamp” balvu prestižajā Anesī starptautiskajā animācijas filmu festivāla konkursā.

“Festival Selection” programmu, kas veidota no 12 izcilām un nesen nozīmīgākajos festivālos pirmizrādītām filmām, 19. oktobrī atklās Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru ieguvusī korejiešu režisora Bona Džūnho filma “Parazīts”, kas elegantā un vieglā veidā apvieno gan drāmas, gan trillera, gan melnās komēdijas un farsa elementus, stāstot par divu ģimeņu – bagātās un nabagās – attiecībām.

Festivāls būs arī vienīgā iespēja uz lielā ekrāna redzēt britu autorkino režisores Džoenas Hogas tumšo attiecību drāmu “Suvenīrs” – personīgu, daļēji autobiogrāfisku, stāstu, kas risinās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Londonā, kurā filmējusies pasaulslavenā aktrise Tilda Svintone un viņas meita Onora Svintone Bērna; kā arī ASV scenārista un režisora Roberta Egersa psiholoģisko, melnbalto šausmu drāmu, kas restartēja visu 2019. gada autorkino – “Bāka” – ar Robertu Patinsonu un Vilemu Defo galvenajās lomās. Emocionālu līdzpārdzīvojumu sagādās jaunā un daudzsološā krievu režisora Kantemira Balagova drāma “Maikste”, kas tapusi, iedvesmojoties no Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas 1985. gadā izdotās grāmatas “Karam nav sievietes sejas”.

Bagātīgs piedāvājums, 11 filmas, ir Latvijas skatītāju iecienītajā Ziemeļvalstu kino izlasē “Nordis Highlights”, kurā, kā sola rīkotāji, netrūkst gan krāšņa vizuāla baudījuma (piemēram, Prom ārā zirgus zagt), gan emocionāla, drosmīga un pārsteidzoši atklāta kino. Tostarp divi ļoti izjusti, bet krasi atšķirīgi vīriešu stāsti par mīļotās sievietes zaudējumu pieņemšanu. Somu autorkino režisora J.P.Valkeapē Rīgā uzņemtajā “Suņi nevalkā bikses” vīrs ar sievas nāvi cenšas samierināties, iepazīstot savas sāpju un izturības robežas sadomazohisma sesijās, savukārt islandiešu režisora Hlinura Palmasona filmas “Balta, balta diena” galvenais varonis, bijušais policists, kļūst teju apsēsts ar patiesības noskaidrošanu atriebības nolūkos. Islandē vērojamo balto dienu fenomens – kad debesis ir tikpat baltas kā zeme – te kalpojis kā katalizators zaudējuma izsāpēšanai. Turklāt šo filmu seansi būs īpaši ar radošās komandas pārstāvju klātbūtni – uz savas filmas pirmizrādēm Latvijā viesosies gan “Suņi nevalkā bikses” režisors J.P.Valkeapē, gan “Balta, balta diena” galvenās lomas atveidotājs, lieliskais islandiešu aktieris Ingvars Sigurdsons. “Nordic Highlights” programma iepriecinās arī diženā zviedru režisora Roja Andersona talanta cienītājus, jo divos seansos tiks izrādīta viņa jaunākā filma, dievišķā komēdija par dzīves traģikomisko dabu “Par bezgalīgo”.

Jaunu kino horizontu meklējumos Riga IFF vērš skatu pāri okeānam un piedāvā “New Canadian Cinema” izlasi. Tajā 23. oktobrī būs ne tikai ekskluzīva iespēja noskatīties teju latviskas folk – mistikas caurausto filmu “Spoku pilsētas antoloģija”, bet iztaujāt arī filmas režisoru Denī Kotē, kurš ir viens no interesantākajiem un starptautiski atpazīstamākajiem Kvebekas režisoriem. Dienu vēlāk skatītāji varēs iepazīties ar Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojušo Ksavjē Dolana filmu “Džona F. Donovana dzīve un nāve”, kas nosoda nežēlību un aizspriedumus, kas vajāja amerikāņu kino un TV zvaigzni Džonu viņa seksuālās orientācijas dēļ.

Šī gada festivālā būs vērojama īpaša tehnoloģiju noskaņa, jo Riga IFF retrospektīvas un izpētes apakšprogramma “In Techno Veritas” pievēršas cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbības aplūkojumam klasiķu radītā kino. Festivāla vieskurators – kinozinātnieks Viktors Freibergs – aicina tuvāk iepazīties ar kinodarbiem, kas pārsteidz un iedvesmo jau vairākas skatītāju un kino veidotāju paaudzes. Programmu 22. oktobrī atklās ar leģendāro Stenlija Kubrika “Kosmosa Odiseja:2001”.

Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā tapusī “Berlinale 2019” ir Vācijas galvenā kino notikuma – Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla – filmu izlase, kas apliecina vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību. To 23. oktobrī atklās režisores Noras Fingšeites spēcīgā debija pilnmetrāžas kino par deviņgadīgas meitenes izmisīgajiem centieniem atrast mājas un mīlestību – “Sistēmas grāvēja”. Šī filma pierāda, ka arī par neērtām tēmām var radīt kino, kas gūs plašu atzinību starptautiskos festivālos.

Festivāla starptautiskajā pilnmetrāžas filmu konkursa programmā “Feature Film Competition” tiks izrādītas un izvērtētas 10 filmas no Baltijas jūras reģiona, tostarp arī Latvijas režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma “Karote”. Režisors Kaurs Koks filmā “Jāna Niemanda noslēpums” turpina Rainera Sārneta aizsākto folkgotikas tradīciju igauņu kino, savukārt vēl viena igauņu režisora – Marti Heldes “Skandināvu klusums” un lietuviešu vecmeistara Aļģimanta Puipas “Klusuma otrā pusē” izzinās baltiešu stiprāko tradīciju- nespēju izrunāt sasāpējušo. Irsa Roka Franberga dokumentējusi kāda islandiešu aitkopja pēdējo sezonu rūpēs par ganāmpulku, savukārt Pāvels Zemilskis filmā “Tālu pieskārienam” ar attēlu projekcijām uz dažādu telpu, objektu, ķermeņa daļu virsmām vizualizē ilgas un ģimeņu atšķirtību kādā nelielā Polijas ciematā.

Programmā “Artdocfest/Riga” kā allaž būs ne vien izaicinoša dokumentālā kino programma, bet arī diskusijas ar filmu veidotāju un viesu piedalīšanos. To 21. oktobrī atklās dokumentālā filma “Pavedināšanas skola”. Septiņus gadus uzņemtajā filmā režisore Alīna Rudņicka aicina ielūkoties trīs sieviešu dzīvē, kuras, lai nodrošinātu sev pārticīgu dzīvi, apmeklē kāda psihologa vadītos kursus “Kā pavedināt bagātus vīriešus”.

Riga IFF arī šogad festivāla pirmā nedēļas nogale tradicionāli veltīta ģimenēm un bērniem, kad programmā “Kids Weekend” Rīgas vecākajā un krāšņākajā kinoteātrī “Splendid Palace” visas dienas garumā būs skatāma gan animācijas īsfilmu izlase pašiem jaunākajiem, gan Eiropas spēlfilmas bērniem. Kā katru gadu, būs bagātīga “Short Riga” īsfilmu izlase, savukārt programma “Home Made” šogad veltīta animācijai. Jau otro gadu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks izrādīta arhitektūras filmu programma “Architect’s Cut”, kas tapusi sadarbībā ar arhitekti Ievu Zībarti.

Festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas profesionāļiem, publiskas diskusijas un tikšanās ar filmu veidotājiem. Riga IFF noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.

Pilna festivāla programma un biļetes uz visiem seansiem pieejamas festivāla mājas lapā: rigaiff.lv.
Biļetes uz visiem seansie nopērkamas no 26. septembra.

Piektdien, 4. oktobrī, pulksten 19.00, Mazajā Mežotnes pilī skanēs māsu Kristīnes (vijole) un Margaritas (čells) Balanas un pianista Andreja Osokina kino mūzikas programma “Dzīve kā kino – kino kā dzīve”, portālu “Delfi” informē koncerta rīkotāju pārstāvji.

Koncertā klausītājiem būs iespēja izdzīvot cilvēka mūžu septiņu dažādu valstu kino mūzikas stāstā – no šūpuļdziesmas līdz pat dzīves saulrietam. Būs dzirdamas kompozīcijas no Federiko Fellīni “Saldās dzīves”, Ingmara Bergmana filmas “Mūzika tumsā”, Billija Vaildera “Saulrieta bulvāra”, Leonīda Leimaņa “Pie bagātās kundzes” un citām kinofilmām: Nino Rotas, Marģera Zariņa, Mišela Legrāna, Endrū Loida Vēbera u.c. kompozīcijas īpaši koncertam izveidotās transkripcijās vijolei, čellam un klavierēm. Izcilo mūziķu sniegumu papildinās mākslinieka Jāņa Romanovska video projekcijas.

Visi trīs jaunie mūziķi uzstājušies prestižākajās pasaules koncertzālēs, tostarp Berlīnes Filharmonijā un Vigmora zālē Londonā, koncertējuši solo ar neskaitāmiem orķestriem izcilāko mūsdienu diriģentu vadībā, viesojušies Latvijas Radio programmās un BBC Radio 3 pārraidēs. Mūziķus arī vieno mīlestība pret latviešu laikmetīgo mūziku, viņi atklājuši pasaulei Artura Maskata, Pētera Vaska un citu izcilu latviešu komponistu mūziku.

Čellistes Margaritas Balanas, vijolnieces Kristīnes Balanas un pianista Andreja Osokina radošā sadarbība aizsākās studiju laikā Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Kopš tā laika mūziķi kopā uzstājušies dažādos projektos un sastāvos, bet kino mūzikai veltītā programma būs līdz šim vērienīgākais trio projekts.

Koncertu rīko Pētera Vaska fonds sadarbībā ar Mazo Mežotnes pili. Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiek novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību.