Ar komēdiju ‘Mis Saulstariņš’ turpināsies kino cikls ‘Desmit izcili ceļojumi’

Otrdien, 17. septembrī, ar režisoru Valērijas Ferisas un Džonatana Deitona komēdiju “Mis Saulstariņš” (Little Miss Sunshine) kinoteātrī “Splendid Palace” turpināsies kino cikls “Desmit izcili ceļojumi”, un šoreiz seansa “līdzbraucēji” būs aktieri ar teātra, kino un autobraucēja pieredzi Agnese Zeltiņa un Māris Bezmers, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāju pārstāvji.

Šī ģimene ir neparasta. Mamma ir pārstrādājusies, tētis attīsta veiksminieku programmas biznesu, vectētiņš aizrautīgi lieto narkotikas, vecākais brālis lasa Nīči un ir pārliecināts, ka kļūs par pilotu, bet krusttēvs ir pašnāvnieciski noskaņots gejs. Ģimeni ar jūsmīgu ziņu pārsteidz jaunākā meita Olīvija – viņa izturējusi atlasi meiteņu skaistuma un talantu konkursam, kas notiks Kalifornijā. Kaut arī finansiālie apstākļi ir spiedīgi, visi vienojas, ka Olīvijas sapnis jāatbalsta, un savā vecajā, dzeltenajā “Volkswagen” mikroautobusā dodas 800 jūdzes garā un pārpratumiem pilnā ceļā. Par laimi, viņiem visiem ir veselīga humora izjūta.

2006. gadā tapušās filmas režisori ir laulāts pāris, slaveni reklāmas un mūzikas klipu veidotāji Valērija Ferisa un Džonatans Deitons, kuriem “Mis Saulstariņš” kļuva par reibinoši veiksmīgu debiju kino. Šī mazbudžeta filma kļuva par publikas hītu un bija ne tikai komerciāli veiksmīga, bet nopelnīja arī divas Oskara statuetes un ir iegājusi kino vēsturē ar savu sirsnīgi smeldzīgo un humorpilno vēstījuma manieri. Šajā ceļojumā dodas burvīgs aktieru ansamblis – Abigeila Breslina, Alans Ārkins, Tonija Kolete, Stīvs Karels u. c. Savukārt viņu braucamrīks – 20. gadsimta 60. gados īpaši populārais “Volkswagen T2” – ir plašāk pazīstams ar iesauku “hipiju buss”.

“Filmu pirmoreiz noskatījos tūlīt pēc iznākšanas 2006. gadā un biju absolūtā sajūsmā! Pa ceļam filmas galvenajiem varoņiem, Hūveru ģimenei, jātiek galā ar sagrautiem sapņiem, salūzušu VW hipiju busu un citām likstām, kas vainagojas ar neiedomājamu mīļotās meitas iznācienu konkursā. Filma ir aizkustinoši komiska, smeldzīgi traģiska un ironiska vienlaikus,” saka aktrise Agnese Zeltiņa.

Turpmākajos seansos ciklā “Desmit izcili ceļojumi” līdz gada beigām būs skatāmas arī tādas filmas kā “Trakais Pjero” (Pierrot le Fou, rež. Žans Liks Godārs), “Parīze. Teksasa” (Paris, Texas, rež. Vims Venderss) un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (rež. Jānis Streičs).

Jaunajā sezonā par īpašu pārsteigumu parūpējies Rīgas Motormuzejs, kas pirms katra seansa ļaus klātienē aplūkot kādu īpašu retro auto modeli.

Nosaukti nacionālās kino balvas ‘Lielais Kristaps’ nominanti

Trešdien, 3. oktobrī, preses konferencē nosaukti nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti. Galvenajā kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” uz balvu pretendēs kinolentes “Bille”, “Ar putām uz lūpām”, “Homo Novus”, “Kriminālās ekselences fonds” un “Tēvs Nakts”, preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite.

Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” nominētas filmas “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”, “Laika tilti”, “Mērijas ceļojums”, “Mūris” un “Turpinājums”.

“Labākās debijas filmas” kategorijai nominēta Kristiana Riekstiņa darbs “Eva”, Vara Piņķa “Ģimene”, Lizetes Upītes animācijas filma “Nakts Pastaigas”, kā ar Gunta Bojāra kinolente “Vīrietis un dālijas”.

Nacionālā kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu saņems kino zinātnieks Ābrams Kleckins un profesionālis Mihails Savisko. Abi balvas laureāti 20.gadsimta 70.gados noformulēja 60.gados jaunizveidoto Latvijas dokumentālo kino vilni – Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu.

“Tas ir milzīgs darbs to saprast, izpētīt un arī noformulēt. Bet ne tikai to viņi ir izdarījuši – mēs atceramies Savisko daudzos raidījumus “Kino un mēs”. Abi kungi ir arī daudzu filmu scenāriju autori, kā arī viņi ir devuši lielu ieguldījumu jaunatnes audzināšanā”, pauda Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Kopumā balvai vairākās kategorijās tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas “FIPRESCI” Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augsta. Pieteikto darbu vidū ir arī daudzas filmas, kas veidotas bez valsts līdzfinansējuma.

Balvas rīkotāji vairāku gadu garumā novērojuši tendenci, ka īsmetrāžas filmu kategorijās konkurence nav liela, līdz ar ko tās ir teju vai formālas. Tādēļ šogad visas īsmetrāžas animācijas, dokumentālās un spēlfilmas sacentīsies vienā kategorijā – “Labākā īsmetrāžas filma”.

Īsfilmu kategorijā nominēta animācijas filma “Elektriķa diena”, spēlfilma “Leftovers & Leftlovers”, animācijas filma “Nakts pastaigas” un dokumentālā filma “Rezidenti”.

Balvai par labāko filmas scenāriju nominēti Kristīne Želve (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Matīss Gricmanis (“Tēvs nakts”), kā arī Oskars Rupenheits (“Kriminālās ekselences fonds”). Savukārt “Labākā spēlfilmas režisora” kategorijā žūrijai būs jāizvēlas starp Sīmani, Annu Viduleju (“Homo novus”), Rupenheitu un Jāni Nordu (“Ar putām uz lūpām”).

“Labākā spēlfilmas operatora” titulam izvirzīti Andrejs Rudzāts (“Tēvs nakts”), Jānis Eglītis (“Homo novus”), Jurģis Kmins (“Bille”), Tobiass Deitums (“Ar putām uz lūpām”) un Gints Bērziņš (“Paradīze 89”).

Par “Labākās aktrises” balvu cīnīsies Ieva Puķe (“Ar putām uz lūpām”), Rūta Kronberga (“Bille”), Daiga Kažociņa (“Mērijas ceļojums”) un Elita Kļaviņa (“Rīga. Dublis 1”), bet “Labākā aktiera” kategorijā nominēti Vilis Daudziņš (“Ar putām uz lūpām”), Artūrs Skrastiņš (“Tēvs nakts”), kā arī filmas “Homo novus” aktieri Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis.

Savukārt labāko otrā plāna lomas aktieru un aktrišu kategorijās nominēti Andris Keišs (“Homo novus”), Andris Daugaviņš (“Kriminālās ekselences fonds”), Pēteris Liepiņš (“Bille”), Ivo Martinsons (“Nameja gredzens”), Kaspars Zvīgulis (“Homo novus”), Elīna Vāne (“Bille”), Lolita Cauka (“Bille”), Ilze Blauberga (“Tēvs nakts”), Agnese Cīrule (“Homo novus”) un Guna Zariņa (“Homo novus”).

Par šī gada “Labākā mākslinieka” godu sacentīsies Kristīne Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Romanova (“Bille”), Kirils Šuvalovs (“Homo novus”), Aivars Žukovskis (“Paradīze 89”) un Toms Jansons (“Kriminālās ekselences fonds”).

Šī gada “Labākā dokumentālās filmas režisora” titulam nominēti Ivars Seleckis (“Turpinājums”), Sīmanis (“Mūris”), Želve (“Mērijas ceļojums”), Raitis Ābele un Lauris Ābele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Kristīne Briede un Audrjus Stonis (“Laika tilti”). Toties dokumentālo filmu operatoru kategorijā izvirzīti Valdis Celmiņš (“Turpinājums”, “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Andrejs Rudzāts (“Mērijas ceļojums”), Mārcis Ābele un Jānis Indriks (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Ivars Zviedris (“Zāģeri”, Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”).

Animācijas režisoru un mākslinieku kategorijās sacentīsies Vladimirs Leščovs (“Elekriķa diena”), Liene Upīte (“Nakts pastaigas”) un Indra Sproģe (“Ievads epilogam”).

Kategorijā “Labākais komponists” balvas atlases komisija nominējusi Edgaru Rubeni (“Tēvs nakts”), Vestardu Šimku (“Elpa marmorā”), Pēteri Vasku (“Bille”), “Siegfried” (“Rīga. Dublis 1”) un Raimondu Paulu (“Homo novus”), savukārt skaņu režisoru kategorijā sacentīsies Ernests Ansons (“Paradīze 89”), Anrijs Krenbergs (“Kriminālās ekselences fonds”), Ģirts Bišs (“Zāģeri”, “Nakts pastaigas”), Artis Dukaļskis (“Laika tilti”) un Vladimirs Golovņickis (“Tēvs nakts”).

Starp pieteiktajiem montāžas režisoriem “Lielajam Kristapam” nominēti Mirjama Jegorova un Gatis Belogrudovs (“Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Gunta Ikere (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Andris Grants (“Tēvs nakts”), Andra Drošs (“Turpinājums”) un Raitis Ābele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”).

Balvas kategorijā “Labākais kostīmu mākslinieks” nominēta Līga Krāsone (“Paradīze 89”), Liene Rolšteina (“Homo novus”), Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Veita (“Bille”) un Sandra Sila (“Nameja gredzens”), bet “Labākā grima mākslinieka” kategorijā – Aija Beata Rjabovska (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), Ilze Trumpe (“Homo novus”), Sarmīte Balode (“Tēvs nakts”) un Maija Gundare (“Paradīze 89”).

Kā ziņots, “Lielā Kristapa” balva šogad norisināsies no 7.novembra līdz 13.novembrim, valsts svētku laikā, kinoteātrī “Splendid Palace”. Balvas producente Bite iepriekš norādīja, ka, pateicoties Nacionālā kino centra programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, šogad paredzams bagātīgs filmu klāsts un sīva konkurence par balvām.

Balvas laureātus noteiks starptautiska žūrija, kas darbosies festivāla laikā. “Lielā Kristapa” nedēļas kulminācija būs svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 12.novembrī, un tajā tiks apbalvotas labākās filmas un kino jomas profesionāļi 23 kategorijās. Atsevišķā konkursā tiks noteikta arī labākā studentu filma. Tradicionāli tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas.

“Lielā Kristapa” balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru un Kultūras ministriju.

Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu. Pagājušajā gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša “Melānijas hronika”, par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu – Uģa Oltes un Mortena Trovika “Atbrīvošanas diena”, balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente “Lidija”, savukārt labākās animācijas filmas titulu ieguva Edmunda Jansona “Bize un Neguļa”.

Filma ‘Putina liecinieki’ iekļūst Eiropas Kino akadēmijas gada izlasē

Eiropas Kino Akadēmija (European Film Academy, EFA) nedēļu pēc spēlfilmu “īsā saraksta” publiskošanas izziņojusi arī gada labāko dokumentālo filmu izlasi, kas var pretendēt uz 2019. gada Eiropas Kinoakadēmijas balvām. 12 labāko dokumentālo filmu vidū ir Latvijas filma “Putina liecinieki” (režisors Vitālijs Manskis) un arī divas no citvalstu filmām, kas septembra sākumā būs skatāmas kinoteātrī “K.Suns” Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma ietvaros, portālu “Delfi” informē Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Kā jau iepriekš ziņots, Eiropas kino balvas pasniegšanas tradīcija aizsākusies 20. gadsimta 80. gadu beigās, un dokumentālā kino konkurencē Latvija izcēlās jau pašos pirmajos gados, kad Eiropas labākās dokumentālās filmas balvu saņēma režisora Ivara Selecka dokumentālā filma “Šķērsiela” (1988), vēlāk balvai tika nominēta Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna dokumentālā filma “Leiputrija” (2004).

Šobrīd konkurencei par Eiropas labākās dokumentālās filmas titulu var pieteikt pilnmetrāžas filmu, kas pirmizrādīta un kinoteātros demonstrēta pēdējā gada laikā, apbalvota nozīmīgos festivālos vai iekļauta konkursa skatēs, turklāt tās režisoram jābūt, kā teikts EFA mājaslapā, “dzimušam Eiropā vai Eiropas pases īpašniekam” (EFA uzsver, ka Akadēmijas izpratnē noteicošās ir Eiropas ģeogrāfiskās robežas, nevis Eiropas Savienības dalībvalstu robežas). Visiem šiem kritērijiem atbilst studijā “Vertov” tapušais Latvijas, Šveices un Čehijas kopražojums “Putina liecinieki” (2018), kas pirmo balvu saņēma 2018. gada jūlijā kā Karlovi Varu kinofestivāla labākā dokumentālā filma, kopš tā laika iekļauts 34 festivālos un Latvijas kinoteātros nonāca 2018. gada oktobrī, bet režisors Vitālijs Manskis Latvijā dzīvo un strādā kopš 2014. gada.

Dokumentālā filma “Putina liecinieki” sniedz ieskatu Kremļa aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Šodien, skatoties pirms 18 gadiem filmēto materiālu, tā laika notikumi ieguvuši citu nozīmi. Režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: “Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai “Pēctecis”, kas pacēla Vladimiru Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem. Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas.” Latvijā filmu finansiāli atbalstījuši Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Televīzija.

No visām EFA konkurencei pieteiktajām dokumentālajām filmām fināla sarakstu atlasīja seši Eiropas Kino akadēmijas eksperti, tālāk par šīm 12 labākajām filmām balsos EFA biedri un, kā jau ziņots, šogad balvai nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks izsludināts 9. novembrī Eiropas filmu festivālā Seviļā (Spānija), bet Eiropas Kino Akadēmijas balvu pasniegšana – 7. decembrī Berlīnē (Vācija).

Eiropas Kino akadēmijas balvas pretendentu īsajā sarakstā iekļautas arī divas dokumentālās filmas, kuras septembra pirmajā nedēļā varēs noskatīties kinoteātrī K.Suns, Nacionālā Kino centra rīkotā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs, BSD) programmas ietvaros – Ziemeļmaķedonijā uzņemto “Medus zeme” / “Honeyland” un Lielbritānijas / ASV kopražojumu “Veltījums Samai” / “For Sama”.

TV3: Rīga aptur atbalstu starptautiskiem kino projektiem

Aizvadītā Latvijas simtgade bija ar uzrāvienu dažādās nozarēs. Arī kultūrā. Valsts radīja īpašu programmu un atbalstīja jaunu filmu tapšanu. Bet simtgade ir pagājusi un kinoindustrijā uzrāviens aprāvies, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Līdzās tam nepatīkamu pārsteigumu kino ļaudīm sagādājusi Rīgas dome. Iepriekš tā atmaksāja daļu no izdevumiem, ko ārvalstu filmu ražotāji iztērēja Latvijā. Tagad gan Rīgas vadība izlēmusi, ka tam pilsētas budžetā naudu atrast nevar. Tas, kā skaidro raidījumā, nozīmē, ka lielo citu valstu kino studijas uz Latviju vairs nebrauks.

Par viņu piesaistīšanu mūsu reģionā valda ļoti liela konkurence. Kā saka daudzi raidījuma uzrunātie filmu producenti no Latvijas – pat 10 gadus ilgais darbs, lai iegūtu ārvalstu partneru uzticību, dažās nedēļas var tikt pazaudēts.

Mūsdienās kino tieši tā pat kā jebkurā biznesā valda konkurence. Valstis un pilsētas meklē veidus kā pievilināt lielās pasaules līmeņa filmu studijas, lai tās savus kino šedevrus uzņem tieši pie viņiem. Bet ar labiem vietējiem profesionāļiem kā arī skaistu dabu un arhitektūru vien nepietiek. Daudzviet valstis piešķir ievērojamus finanšu bonusus.

Mūsu reģionā Latvija šādu sistēmu ieviesa pirmā. No 2010.gada to radīja Rīgas dome. Pēc dažiem gadiem atbalstu sāka arī valsts – Latvijas nacionālais kinocentrs. Ārvalstu producenti kopā ar kolēģiem Latvijā piedalās konkursā. Īpaša komisija atlasa labākos projektus. Un tie atbalstu saņem tikai, kad darbi ir noslēgušies un iesniegtas visas atskaites par Latvijā filmēšanai iztērēto naudu. Ja viss izdodas labi, tad Rīga un Nacionālais kino centrs kopā ārvalstu filmu projektiem, kas filmēti Latvijā, piešķīra līdz pat 40%.

“Kāpēc tas ir būtiski? Kāpēc ir būtisks Rīgas filmu fonds. (…) Šajos filmas servisa pakalpojumos visā Eiropā valda ārkārtīga konkurence. Teju visas Eiropas valstis vēlas piesaistīt filmēšanas grupas, lai tās strādātu konkrētajās Eiropas valstīs. Kāpēc – pirmkārt, tas ir stimuls ekonomikai. Tas ir stimuls un atbalsts filmu nozarei, jo piedāvā darbu Latvijas kino nozarē iesaistītajiem, ja nav nacionālo projektu. Un arī liela nozīme ir arī vides reklāmai. Ne pārāk sen Eiropas kino aprindas pārskanēja skaista ziņa, ka Norvēģija, izmantojot šāda veida līdzfinansējuma shēmu izmaksās jaunākās Džeimsa Bonda filmas producentiem piecus miljonus eiro, ja šo jaunāko filmu filmēs tieši Norvēģijā nevis kaut kur citur,” sacīja Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma.

Šādā veidā Latvijā uzņemtas desmitiem filmu un seriālu epizodes vai pat veselas filmas. Viena no tām drīz nonāks uz lielajiem ekrāniem – tas ir stāsts par komiķi, kurš dzīvo un strādā Padomju savienībā. Producentiem no Latvijas un Krievijas no fonda “Film Riga” piešķirts atbalsts 129 tūkstoš eiro.

“Mūsu kontā ir filmas ar Franciju, Krieviju, Somiju, Čehiju. Pagājušogad mums bija ļoti apjomīgs TV seriāls, kas ir finansēts no visām Eiropas lielākajām valstīm “Heirs of the night”, kas piedzīvos pirmās sezonas pirmizrādi šī gada rudenī. Un šis konkrētais projekts varēja tikt realizēts Latvijā tikai apvienojot šos abus fondus – Rīgas filmu fondu un Nacionālo kino centru. Šī gada laikā Latvijā viņi atstāja 2,8 miljonus eiro. No kuriem mēs atguvām 35-38%. Mēs bijām konkrētajā projektā absolūtajā konkurencē ar Ungāriju un patiesībā tā mazā procentu daļa, ar ko mēs vinnējām bija kā man tā brutāli tā puse arī teica – tie bija 5%. Respektīvi ar 5% mēs šo projektu vinnējām un dabūjām uz Latviju,” skaidro “Tasse Film” producente Alise Ģelze.

Cits šo producentu liels kopdarbs ar Francijas kolēģiem bija filma “Sonāte”. Tā filmēta arī Cesvaines pilī.

“Mēs esam jau 11 projektus realizējuši šinī programmā. Ir bijuši projekti no Āzijas, Indijas, Vācijas, Ukrainas. Projektu klāsts ir diezgan plašs. Zināmākā varētu būt ar Džekija Čana piedalīšanos “Ķīnas zodiaks”. Sergeja Lozņicas filma “A Gentle Creature” jeb “Lēnprātīgā”. Kas bija arī Kannu programmā nominēta,” sacīja “Film Angels Studio” producents Jānis Kalējs.

Pirms jaunā gada Rīgas dome savu atbalstu starptautiskiem kino projektiem apturēja. Kā bija rakstīts Rīgas filmu fonda mājas lapā internetā – iemesls ir nepieņemtais pašvaldības budžets. Tāpēc konkursa pieteikumu pieņemšana tika uz laiku pārtraukta.

Šonedēļ “Nekā personīga” uzzināja, ka bez plašāka skaidrojuma Rīgas dome nolēmusi, ka naudu filmām vairs nedos. Kino nozarei Latvijā tas ir smags trieciens. “Tasse film” pārstāves vairākus gadus centušās uz Latviju atvest kompāniju “Netflix”. Pēc vairākiem gadiem sadarbība izveidojusies un bija plāns mūsu valstī kopā ar kompāniju no Francijas filmēt bērnu filmu. Šobrīd projekts draud izgāzties.

“Šis ir tāds pirmais gadījums un arī mums kā producentiem ļoti sāpīgs moments ir, jo mums ir ļoti ilglaicīgas iestrādnes bijušas. Mēs konkrēti ar kolēģi Aiju Bērziņu esam strādājušas astoņus gadus, lai nonāktu kaut kādiem projektiem un uzticamībai, ka šie projekti vēlas nākt šeit un filmēt. Mums nav šeit fantastisku lokāciju. Vai kaut kas īpašs, ko mēs varam piedāvāt. Cenu līmenis arī ir ļoti līdzīgs ar valstīm, ar kurām mēs konkurējam. Līdz ar to – kino irļoti balstīts uz personīgo pieredzi un reputāciju. Un partneri skatās vai viņi var paļauties uz finansiālo sistēmu. Un šis ir signāls, ka paļaušanās sāk šķobīties,” sacīja Ģelze.

Tikmēr Latvijas tiešākie konkurenti Lietuva tikko kā paziņoja, ka palielinās savas valsts sniegto atbalstu līdz 30%. Latvijas nacionālais kinocentrs bez naudas no Rīgas leišus pārtrumpot vairs nespēj. Viņu kino industrija arī līdz šim spējusi uzņemt tādus mega projektus kā BBC seriālus “Karš un miers” vai daudzsēriju filmu par Katrīnu Lielo.

“NKC šajā atbalsta shēmā ir tikai nedaudz vārāk par 800 000 eiro un šobrīd jau virtuāli šī nauda ir sadalīta projektiem, kas tiks filmēti šovasar. Protams, ja šie projekti neuztvers traumatiski faktu, ka Rīgas filmu fonds ir beidzis savu darbību un līdzfinansējums, ko viņi var saņemt no Latvijas ir ļoti neliels – tikai 20%. Un kas var notikt šādās situācijās – šie ārzemju producenti var teikt – paldies, jūs mūs esat piečakarējuši, mēs te atpakaļ nenāksim un arī teiksim citiem, lai te nenāk. Un mēs ejam meklēt citus partnerus, mēs savu miljonu tērējam Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Čehijā un tā tālāk un tā joprojām,” sacīja Rietuma.

Producents no “Film Angels Studio” Jānis Kalējs vēl cer, ka Rīgas līderi vēl pārdomās un sapratīs finansiālo izdevīgumu šai shēmai. Tomēr Rīgas domē ir citi plāni. Par filmu projektu atbildīgā Rīgas izpilddirektora palīdze “Nekā personīga” nespēja paskaidrot, kas ar finansējumu kino notiks turpmāk. Viņas priekšnieks apgalvo, ka šobrīd Rīgas budžetā naudas filmu projektiem nav. Un nav zināms vai būs nākamgad.

Filmu projektiem nauda Rīgas budžetā līdz šim ņemta no sadaļas ar nosaukumu “0136”. Ar to pilsētas izpilddirektors varot brīvi rīkoties. Pirms gada tajā bija trīs miljoni. Šogad 1,9 miljoni eiro. No tās finansēti ārkārtas pasākumi dabas stihiju gadījumos, teritoriju uzkopšanas un dažādi biznesa projekti. Arī filmas. Juris Radzevičs apgalvo, ka naudas šajā sadaļā nav un ārvalstu producentu darbu Rīgā dome neatbalstīs.

“Mistrus media” producents Gints Grūbe tā pat kā vairāki citi Latvijas kino nozares pārstāvji nav saņēmuši informāciju par to, ka Rīgas dome pilnībā pārtrauc atbalstīt kino tapšanu Latvijā. Pēc viņa teiktā tas būs ievērojams zaudējums visai kino nozarei.

‘Kino Citadele’ no repertuāra izņem Ēķa atklāto komēdiju ‘Klases salidojums’

No ceturtdienas, 14. februāra, kinoteātros Rīgā un citās Latvijas pilsētās sāks izrādīt režisora Andreja Ēķa un filmu “Svingeri” un “Blēži” radošās komandas jauno komēdiju “Klases salidojums”. Tiesa, skatītājiem ir jāņem vērā, ka filma tomēr netiks izrādīta kinoteātrī “Citadele”, kā iepriekš ziņots filmas reklāmas materiālos un internetā. Kinoteātris nolēmis komēdiju izņemt no repertuāra, jo tā iepriekš jau izrādīta citās platformās.

Filmas producents Kristians Alhimionoks “Delfi Izklaidei” situāciju raksturo kā precedentu Latvijas mūsdienu kino vēsturē.

“Kinoteātris “Citadele”, nepaskaidrojot situāciju, mazāk nekā nedēļu pirms filmas pirmizrādes ir izņēmis to no repertuāra un apturējis biļešu tirdzniecību. Kinoteātris nav sniedzis nekādu oficiālu paskaidrojumu par šo lēmumu filmas producentiem un izplatītājiem. Esam šokēti par šādu rīcību – tas ir kā pliķis Latvijas kino industrijai,” savu nostāju pauž Alhimionoks.

Savukārt “Forum Cinemas” direktors Normunds Labrencis portālam “Delfi” norāda, ka “vienmēr esam atbalstījuši Latvijas kino un turpināsim to darīt, gan izrādot mūsmāju filmas, gan arī atbalstot vietējā kino projektus”.

“Tostarp esam atbalstījuši arī šīs producentu grupas filmas “Svingeri” un “Blēži”. Jāmin, ka nosacījumi filmu izrādīšanai no mūsu puses nav mainījušies. Kādēļ izplatītāji šoreiz izvēlējušies citu stratēģiju, izrādot filmu citās platformās pirms tā nonāk kino, varam tikai minēt.

2018. gadā esam izrādījuši 18 latviešu filmas, 2019. gadā plānojam izrādīt vismaz 11. Mūsu kompānijas, un arī visas pasaules kino industrijas vadlīnijas nosaka, ka kinoteātros filmas ekskluzīvi tiek izrādītas pirms to nonākšanas citās platformās. Ņemot vērā to, ka filmas “Klases salidojums” veidotāji izvēlējušies pretēju stratēģiju, proti, Latvijas iedzīvotājiem tā būs pieejama TV pirms izrādīšanas kinoteātrī, ir pieņemts lēmums to neiekļaut mūsu repertuārā,” skaidro Labrencis.

Jāatzīmē, ka Ēķa jaunā komēdija divas nedēļas pirms tās kino pirmizrādes jau bija pieejama lietotnē “Shortcut”, kā arī “Helio” interaktīvajā televīzijā. Pirmoreiz Latvijā filma vēl pirms kino pirmizrādes bija noskatāma mājas vidē.

Labrencis arī atgādina, ka jau pavisam drīz paredzētas divu citu mūsmāju filmu pirmizrādes – 28. februārī sāks izrādīt filmu “Blakus”, bet dokumentālo filmu “No Ghetto uz Olimpiādi” varēs skatīties no 5. marta.

Savukārt Alhimionoks informē, ka 2018. gada skatītāko filmu statistika pierādījusi – Latvijas filmas ir pieprasītas un novērtētas, jo skatītāju skaits strauji pieauga. Tomēr, neskatoties uz to, Latvijai starp Baltijas valstīm esot viszemākais kino apmeklējums

“Mūsu studijai vienmēr skatītājs ir un būs pirmajā vietā, tādēļ esam gandarīti, ka “Klases salidojums” priecēs skatītājus tik daudzos kinoteātros Latvijā. Precīzāku informāciju par seansu norises dienām un laiku aicinām noskaidrot savas pilsētas kinoteātra mājas lapā. Biļetes ir pieejamas iepriekšpārdošanā un daļa seansu jau ir izpārdoti,” norāda Alhimionoks.

‘Kino Kults’ un ‘Autentika’ rīkos bezmaksas brīvdabas kino vakarus

Kinoprojekts “Kino Kults” un kultūras telpa “Autentika” arī šovasar rīkos bezmaksas brīvdabas kino vakarus, programmā akcentējot ceļojuma tēmu.

Kā raksta rīkotāji, katrs kino vakars būs iespēja doties jaunā un neparastā ceļojumā — gan šī vārda visklasiskākajā izpratnē, pievienojoties varoņiem centienos sasniegt kādu galamērķi, gan arī ne tik klasiskā izpratnē, dodoties emocionālos iekšējo pārdzīvojumu ceļojumos. Turklāt ne vienā vien no piedāvātajām filmām šie dažādie ceļojumu veidi pārklājas un mijiedarbojas viens ar otru.

Seansos varēs noskatīties tādas filmas kā Roberta Zemeka “Forrest Gump” (Forests Gamps) un Alfonso Kuarona “Children of Men” (Cilvēces bērns), Līva Šraibera neparasto drāmu “Everything Is Illuminated” (Viss ir izgaismots) vai grupas “The Beatles” mūzikas caurvīto animācijas filmu “Yellow Submarine” (Dzeltenā zemūdene). Kopā plānoti 12 seansi, no kuriem pirmie divi — Džima Džārmuša filma “Only Lovers Left Alive” un Džordža Millera “Mad Max: Fury Road” — jau ir notikuši.

Seansu norises vieta ir kultūras telpa “Autentika” (Bruņinieku iela 2), un ieeja tajos ir bez maksas.

Brīvdabas kino vakari:

21. jūnijā — “The Darjeeling Limited” (2007. gads, režisors — Vess Andersons);
28. jūnijā — “O Brother, Where Art Thou?” (2000. gads, režisori — Ītans un Džoels Koens);
5. jūlijā — “Yellow Submarine” (1968. gads, režisors — Džordžs Danings);
12. jūlijā — “Children of Men” (2006. gads, režisors — Alfonso Kuarons);
19. jūlijā — “Little Miss Sunshine” (2006. gads, režisori — Valērija Ferisa, Džonatans Deitons);
2. augustā — “Everything Is Illuminated” (2005. gads, režisors — Līvs Šraibers);
9. augustā — “Garden State” (2004. gads, režisors — Zeks Brafs);
16. augustā — “Fear and Loathing in Las Vegas” (1998. gads, režisors — Terijs Giljams);
23. augustā — “Before Sunrise” (1995. gads, režisors — Ričards Linkleiters);
30. augustā — “Forrest Gump” (1994. gads, režisors — Roberts Zemekis).

Laikapstākļu vai citu faktoru dēļ seansu datumi var mainīties, precīza informācija “Kino Kulta” un “Autentikas” sociālo tīklu vietnēs.

‘Rojas kino brīvdienās’ izrādīs latviešu kino klasiku un jaunākās filmas

No 25. līdz 27. jūlijam ar moto “Saule, jūra, kino, mūzika – uz vienas stīgas!” Rojas novadā notiks festivāls “Rojas kino brīvdienas”, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāju pārstāve Dace Broka.

Pasākums sāksies vienlaikus divos novada piekrastes ciemos – Melnsilā un Kaltenē. Melnsilā gandrīz pusgadsimtu vasaras aizvadījis režisors Aivars Freimanis, savukārt Kaltenē ne reizi vien ir uzņemti dažādu filmu kadri. Abos ciemos tiks demonstrētas divas filmas – režisora Aivara Freimaņa filma “Kuldīgas freskas” un režisora Bruno Aščuka filma “Vārpa – apsolītā zeme”. Skatītājiem būs iespēja tikties arī ar šīs filmas režisoru. Tā kā filma ir par latviešu brīnumaino izceļošanu uz Brazīliju gadsimta sākumā, tad ļoti iederīgs būs brazīliešu ģitāras virtuoza Eduardo Agni koncerts.

Piektdien, 26. jūlijā, pasākumi turpināsies Rojā, kur skatītājus gaidīs trīs brīvdabas kinozāles.
Izrādīšanas vieta “Strimala ” piedāvās pabūt “laika mašīnā” un skatīties ar veco kinoaparatūru demonstrētas 30mm filmu lentes. Tās izrādīs entuziasts, kolekcionārs un savulaik kinomehāniķis Jānis Freibergs. Vispārējai omulībai tiks piedāvāta vietējās saimnieces Dinas Čubas gatavotā “Kinozupa”.

Kinozālē “Kinokrāns” skatītājiem būs iespēja noskatīties divu režisoru debijas filmas – Elitas Kļaviņas ” Zorjana Horobraja ” un Alises Zariņas filmu “Blakus”, pirms kuras notiks tikšanās ar filmas radošās grupas pārstāvjiem.

Savukārt kinozālē “Otra puse” seansus ievadīs pasaules apceļotāja, ģitārista Reiņa Jaunā (Young) solo koncerts. Turpinājumā skatītājus gaida tikšanās ar režisoriem Laimu Žurginu. Mareku Bērentu un Kristianu Luhaeru . Vakara turpinājumā tiks demonstrētas filmas “Zvejnieksvētki Rojā”, fragmenti no topošās filmas “Savējie sapratīs. Astoņdesmitie. Jauna ēra” un filma “Kaza kāpa debesīs”.

Pasākuma trešā diena – sestdiena – sāksies ar bērnu rītu, kurā tiks demonstrēta animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” ( 2018. g.). Rojniekiem šī filma ir īpaša ar to, ka ka Jēkaba lomu ierunājis Rojas puisis Eduards Olekts. Tā kā filmā tikpat kā galvenie varoņi ir suņi, bērnus pirms filmas gaida interesants pārsteigums no kinoloģijas kluba “Talsu suns”. Savukārt pēc filmas noskatīšanās ,bērniem būs iespēja par tās tapšanu aprunāties režisoru Edmundu Jansonu.

“Rojas kino brīvdienas” tradicionāli noslēgsies sestdienas vakarā ar pasākumu Rojas pludmalē, ko ievadīs latviešu ģitārspēles meistara Mārča Auziņa uzstāšanās. Turpinājumā skatītājus gaida tikšanās ar leģendāro Rīgas kinostudijas operatoru Miku Zvirbuli, kā arī kinoseanss, kur filmas tiks demonstrētas uz 10×15 m liela piepūšamā ekrāna pie pašas jūras. Apmeklētājiem būs iespēja noskatīties grupas “Prāta vētra” dalībnieka Kaspara Rogas filmu “Meklējot Mr. Kauliņu”, kā arī režisora Rolanda Kalniņa filmas “Akmeņainais ceļš ” restaurēto versiju.