Autors: admin

Kinoteātrī “Splendid Palace” otrdien, 12. novembrī, pulksten 20.30 notiks Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” apbalvošanas ceremonija. Skatītājiem to būs iespēja vērot arī tiešraidē LTV 1 pulksten 21.15 un “Replay.lv” no pulksten 20.00, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāji.

Ceremonijas tēma šogad būs “Lielais Kristaps izmeklē”. Kā ziņo Nacionālas kino balvas producente Marta Bite: “Lielais Kristaps izmeklēs, kāda situācija ir Latvijas kino industrijā un kādas liecības par to sniedz skatītāji”. Noslēguma ceremonijas režisors būs Mārtiņš Ķibers, scenogrāfijas autore Anna Heinrihsone. Ceremonijas vadītāji – aktieri Anta Aizupe un Kaspars Dumburs. Abi ir filmējušies šī gada nominētajās filmās. Turklāt Anta Aizupe ir šogad nominēta kategorijā labākā aktrise par darbu Alises Zariņas filmā “Blakus”. Uz skatuves kāps arī grupa “Carnival Youth”, kas turpinās iedziļināties Latvijas kino mūzikas arhīvos.

Nacionālā kino balvas apbalvošanas ceremonijā tiks pasniegtas balvas 24 kategorijās, ieskaitot atsevišķu kategoriju labākajai studentu filmai. Līdz ar galvenajiem “Lielā Kristapa” apbalvojumiem tiks pasniegtas vairākas īpašās balvas – FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) būs izvēlējusies savu laureātu, “Rīgas nami” dos balvu filmai, kas ir bijusi skatītākā kinoteātrī “Splendid Palace”, portāls “Delfi” apbalvos filmu, par kuru ir balsojuši visvairāk lasītāju un “Lielā Kristapa” apmeklētāju, arī kino žurnāls “Kino Raksti” un laikraksts “Diena” izvēlēsies savus favorītus, bet “Hannu Pro” dāvās 2000 eiro filmēšanas tehnikas iegādei labākajai studentu filmai.

Šogad Latvijas Kinematogrāfistu savienība balvu par mūža ieguldījumu kino mākslā pasniedz tautā un profesionāļu vidū ļoti cienītajam režisoram Varim Braslam.

Atgādinām, ka daudzas no nominētajām filmām var redzēt “Shortcut” īpašajā sadaļā “Lielais Kristaps”, kas pieejama arī Helio iTV.

Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo kino centru un LR Kultūras ministriju.

Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti 2019

Labākā pilnmetrāžas spēlfilma

“1906”, studija “Tanka”
“Blakus”, “MF Production “
“Jelgava ’94”, Jura Podnieka Studija
“Nekas mūs neapturēs”, “Riverbed”
“Oļegs”, “Tasse Film”, kop.prod. “lota Productions” (Beļģija), “In Script” (Lietuva), “Arizona Production” (Francija)

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma

“Inga dzird”, “Ruckas mākslas fonds”, kop.prod. “Exitfilm” (Igaunija)
“Karote”, “Kompānija Hargla”, kop.prod. “Mechanix Film” (Norvēģija), “Just A Moment” (Lietuva)
“Sestā diena”, “Mistrus Media”
“Spiegs, kurš mans tēvs”, “Mistrus Media”, kop.prod. “Kick Film” (Vācija), “8 Heads Productions/” (Čehija), “PIMIK” (Igaunija)
“Putina liecinieki”, “Vertov”

Labākā īsmetrāžas filma

“Dāvids un Goliāts”, “Skuba Films”, kop.prod. “Latvijas Televīzija”
“Rīgas ceriņi”, “Papy 3D Productions” (Francija), kop.prod. “Atom Art” (Latvija)
“Skābeklis”, “A Studija Gromče” /А Студия Громче/ (Krievija, Latvija)
“Nakts pitfāls”, “Tasse Film”

Labākā animācija

“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, “Atom Art” (Latvija), “Letko” (Polija)
“Projām”, “Bilibaba”
“Saule brauca debesīs”, studija “Lokomotīve”

Labākā debijas filma

“7 miljardi gadu pirms pasaules gala”, režisors Jānis Ābele, “Ego Media”
“Koris. Diriģents. Kamēr”, režisors Emīls Alps, producents Emīs Alps
“Meklējot Mr. Kauliņu”, režisors Kaspars Roga, “Skuba Films”

Labākais scenārija autors

Alise Zariņa, Marta Elīna Martinsone (“Blakus”)
Gatis Šmits, Marta Elīna Martinsone (“1906”)
Juris Kursietis, Līga Celma-Kursiete (“Oļegs”)
Līga Gaisa, Edmunds Jansons (“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”)

Labākais spēlfilmas režisors

Alise Zariņa (“Blakus”)
Gatis Šmits (“1906”)
Jānis Ābele (“Jelgava ’94”)
Juris Kursietis (“Oļegs”)

Labākais spēlfilmas operators

Aigars Sērmukšs (“Jelgava ’94”)
Bogumils Godfrejovs /Bogumil Godfrejow/ (“Oļegs”)
Aleksandrs Grebņevs (“Nekas mūs neapturēs”)
Jānis Eglītis (“Sonāte”)
Jurģis Kmins (“1906”)

Ceturtdien, 17. oktobrī, greznākajā un senākajā Rīgas kinoteātrī “Splendid Palace” svinīgā gaisotnē ar Ginta Zilbaloža animācijas filmas Projām nacionālo pirmizrādi tiks atklāts lielākais starptautiskais kino festivāls Latvijā – Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF), kas 11 dienās izrādīs teju 150 filmas no visas pasaules, un festivāla noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji, portālu “Delfi” informē festivāla rīkotāju pārstāvji.

“Mēs veidojam festivālu balstoties pārliecībā, ka labs kino veicina inteliģentu, brīvi domājušu, aktīvu un saliedētu sabiedrību. Mēs zinām, ka kino ar skatītāju spēj runāt bezgalīgi daudzos veidos; tas var būt nepieradināts, poētisks, dokumentāls, politisks, izglītojošs, šokējošs, atbruņojošs, fascinējošs, reizēm arī nesaprotams. Tā ir cilvēka saruna ar cilvēku, un šo sarunu mēs vēlamies veicināt,” saka “Riga IFF” direktore Liene Treimane.

Šogad festivālā, kas norisināsies līdz 27. oktobrim, tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās, no kurām katrs var atrast savai gaumei un interesēm atbilstošu. Ievērojamu pasaules režisoru filmas, vērtīgākais no jaunākā Eiropas un pasaules festivālu kino, Latvijā tapušu filmu pirmizrādes, drosmīgas debijas filmas, spēcīgs un emocionāls autorkino. Spēlfilmas, dokumentālās filmas, īsfilmas un animācijas filmas gan bērniem, gan pieaugušajiem – tās tiks izrādītas ne tikai festivāla galvenajā mājvietā – kinoteātrī Splendid Palace, bet arī kinoteātros K.Suns un Kino Bize, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un Kaņepes Kultūras centrā.

Apliecinājums tam, ka “Riga IFF” izrāda izcilu jaunāko kino, ir fakts, ka septiņas no Eiropas filmām, kas redzamas programmās “Festival Selection”, “Nordic Highlights”, “Berlinale 2019 Riga”, ir izvirzītas ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai, pretendējot uz titulu “Labākā starptautiskā spēlfilma”. Savā starpā par šo balvu sacentīsies gan Dienvidkorejas izvirzītais un Kannu festivālā uzvaru ieguvušais Parazīts, gan spēcīgā Krievijas nominante – drāma “Maikste”, kas ar sievietes acīm skatās uz skaudro pēckara periodu Ļeņingradā un kopš pirmizrādes Kannu kinofestivālā kļuvusi par sensāciju, gan Vācijas emocionālā “Sistēmas grāvēja” par deviņgadīgas meitenes izmisīgajiem centieniem atrast mājas, ģimeni un patiesu mīlestību apstākļos, kad no viņas visi cenšas atbrīvoties. Rumānija “Oskaram” izvirzījusi rumāņu jaunā viļņa ievērojamākā režisora Kornelju Porumboju kriminālkomēdiju “Svilpotāji”, kas miksē detektīvseriālu un teju bondiādes cienīgus elementus, Islande – vizuālo un emocionālo stāstu par mīlestību, skumjām, naidu un atriebību – “Balta, balta diena”, Norvēģija – “Prom ārā zirgus zagt”, kas balstīta norvēģu rakstnieka Pēra Petersoma pasaulslavenajā grāmatā un stāsta par citu cilvēku lēmumiem, kas spēcīgi ietekmē mūsu dzīvi. Vizuāli baudāmās filmas operators ieguva Berlīnes Starptautiskā kinofestivāla Sudraba Lāci par izcilu māksliniecisko izpildījumu. Savukārt Zviedrijas pretendente “Labākā starptautiskā spēlfilma” balvai ir filma par tradīcijām un aizliegto mīlestību – “Un tad mēs dejojām”. Lai gan tās režisors ir zviedrs, filma ir par Gruziju, tās konservatīvo vidi un aizspriedumiem.

Lai skatītājam būtu vieglāk orientēties plašajā piedāvājumā, šogad festivāla filmu katalogā un mājaslapā rigaiff.lv pie filmām publicēti kuratoru padomi, kam pievērst uzmanību, skatoties filmu.

“Riga IFF” pulcēs arī vairākus simtus viesu no starptautiskās kino profesionāļu vides, jo festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas speciālistiem, publiskas diskusijas, kā arī ekskluzīvas tikšanās ar filmu veidotājiem, dodot iespēju skatītājiem uzdot savus jautājumus. Kā katru gadu, “Riga IFF” noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.

Rīgas Starptautiskajā kino festivālā (Riga IFF), kas norisināsies no 17. līdz 27. oktobrim, šogad vienpadsmit dienās tiks izrādītas 148 filmas 11 tematiskajās programmās un konkursu skatēs, kurās laikmetīgais kino satiksies ar klasiku, ievērojamu režisoru filmas – festivālu hiti – būs skatāmas līdzās drosmīgām debijas filmām, turklāt daudzas no tām būs redzamas tikai vienā seansā ekskluzīvi Riga IFF, portālu “Delfi” informē festivāla pārstāvji.

Sestais Rīgas Starptautiskais kino festivāls svinīgā gaisotnē tiks atklāts 17.oktobra vakarā, dodot iespēju arī Latvijas skatītājiem beidzot noskatīties Latvijas jaunā animācijas talanta Ginta Zilbaloža filmu “Projām”, kas saņēmusi ne tikai slavinošas skatītāju un kritiķu atsauksmes, bet arī godpilno “Contrechamp” balvu prestižajā Anesī starptautiskajā animācijas filmu festivāla konkursā.

“Festival Selection” programmu, kas veidota no 12 izcilām un nesen nozīmīgākajos festivālos pirmizrādītām filmām, 19. oktobrī atklās Kannu kinofestivāla Zelta palmas zaru ieguvusī korejiešu režisora Bona Džūnho filma “Parazīts”, kas elegantā un vieglā veidā apvieno gan drāmas, gan trillera, gan melnās komēdijas un farsa elementus, stāstot par divu ģimeņu – bagātās un nabagās – attiecībām.

Festivāls būs arī vienīgā iespēja uz lielā ekrāna redzēt britu autorkino režisores Džoenas Hogas tumšo attiecību drāmu “Suvenīrs” – personīgu, daļēji autobiogrāfisku, stāstu, kas risinās pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu Londonā, kurā filmējusies pasaulslavenā aktrise Tilda Svintone un viņas meita Onora Svintone Bērna; kā arī ASV scenārista un režisora Roberta Egersa psiholoģisko, melnbalto šausmu drāmu, kas restartēja visu 2019. gada autorkino – “Bāka” – ar Robertu Patinsonu un Vilemu Defo galvenajās lomās. Emocionālu līdzpārdzīvojumu sagādās jaunā un daudzsološā krievu režisora Kantemira Balagova drāma “Maikste”, kas tapusi, iedvesmojoties no Nobela prēmijas laureātes Svetlanas Aleksijevičas 1985. gadā izdotās grāmatas “Karam nav sievietes sejas”.

Bagātīgs piedāvājums, 11 filmas, ir Latvijas skatītāju iecienītajā Ziemeļvalstu kino izlasē “Nordis Highlights”, kurā, kā sola rīkotāji, netrūkst gan krāšņa vizuāla baudījuma (piemēram, Prom ārā zirgus zagt), gan emocionāla, drosmīga un pārsteidzoši atklāta kino. Tostarp divi ļoti izjusti, bet krasi atšķirīgi vīriešu stāsti par mīļotās sievietes zaudējumu pieņemšanu. Somu autorkino režisora J.P.Valkeapē Rīgā uzņemtajā “Suņi nevalkā bikses” vīrs ar sievas nāvi cenšas samierināties, iepazīstot savas sāpju un izturības robežas sadomazohisma sesijās, savukārt islandiešu režisora Hlinura Palmasona filmas “Balta, balta diena” galvenais varonis, bijušais policists, kļūst teju apsēsts ar patiesības noskaidrošanu atriebības nolūkos. Islandē vērojamo balto dienu fenomens – kad debesis ir tikpat baltas kā zeme – te kalpojis kā katalizators zaudējuma izsāpēšanai. Turklāt šo filmu seansi būs īpaši ar radošās komandas pārstāvju klātbūtni – uz savas filmas pirmizrādēm Latvijā viesosies gan “Suņi nevalkā bikses” režisors J.P.Valkeapē, gan “Balta, balta diena” galvenās lomas atveidotājs, lieliskais islandiešu aktieris Ingvars Sigurdsons. “Nordic Highlights” programma iepriecinās arī diženā zviedru režisora Roja Andersona talanta cienītājus, jo divos seansos tiks izrādīta viņa jaunākā filma, dievišķā komēdija par dzīves traģikomisko dabu “Par bezgalīgo”.

Jaunu kino horizontu meklējumos Riga IFF vērš skatu pāri okeānam un piedāvā “New Canadian Cinema” izlasi. Tajā 23. oktobrī būs ne tikai ekskluzīva iespēja noskatīties teju latviskas folk – mistikas caurausto filmu “Spoku pilsētas antoloģija”, bet iztaujāt arī filmas režisoru Denī Kotē, kurš ir viens no interesantākajiem un starptautiski atpazīstamākajiem Kvebekas režisoriem. Dienu vēlāk skatītāji varēs iepazīties ar Toronto Starptautiskajā kinofestivālā pirmizrādi piedzīvojušo Ksavjē Dolana filmu “Džona F. Donovana dzīve un nāve”, kas nosoda nežēlību un aizspriedumus, kas vajāja amerikāņu kino un TV zvaigzni Džonu viņa seksuālās orientācijas dēļ.

Šī gada festivālā būs vērojama īpaša tehnoloģiju noskaņa, jo Riga IFF retrospektīvas un izpētes apakšprogramma “In Techno Veritas” pievēršas cilvēka un tehnoloģiju mijiedarbības aplūkojumam klasiķu radītā kino. Festivāla vieskurators – kinozinātnieks Viktors Freibergs – aicina tuvāk iepazīties ar kinodarbiem, kas pārsteidz un iedvesmo jau vairākas skatītāju un kino veidotāju paaudzes. Programmu 22. oktobrī atklās ar leģendāro Stenlija Kubrika “Kosmosa Odiseja:2001”.

Sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā tapusī “Berlinale 2019” ir Vācijas galvenā kino notikuma – Starptautiskā Berlīnes kinofestivāla – filmu izlase, kas apliecina vācu kino izteiksmes spēku un daudzveidību. To 23. oktobrī atklās režisores Noras Fingšeites spēcīgā debija pilnmetrāžas kino par deviņgadīgas meitenes izmisīgajiem centieniem atrast mājas un mīlestību – “Sistēmas grāvēja”. Šī filma pierāda, ka arī par neērtām tēmām var radīt kino, kas gūs plašu atzinību starptautiskos festivālos.

Festivāla starptautiskajā pilnmetrāžas filmu konkursa programmā “Feature Film Competition” tiks izrādītas un izvērtētas 10 filmas no Baltijas jūras reģiona, tostarp arī Latvijas režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma “Karote”. Režisors Kaurs Koks filmā “Jāna Niemanda noslēpums” turpina Rainera Sārneta aizsākto folkgotikas tradīciju igauņu kino, savukārt vēl viena igauņu režisora – Marti Heldes “Skandināvu klusums” un lietuviešu vecmeistara Aļģimanta Puipas “Klusuma otrā pusē” izzinās baltiešu stiprāko tradīciju- nespēju izrunāt sasāpējušo. Irsa Roka Franberga dokumentējusi kāda islandiešu aitkopja pēdējo sezonu rūpēs par ganāmpulku, savukārt Pāvels Zemilskis filmā “Tālu pieskārienam” ar attēlu projekcijām uz dažādu telpu, objektu, ķermeņa daļu virsmām vizualizē ilgas un ģimeņu atšķirtību kādā nelielā Polijas ciematā.

Programmā “Artdocfest/Riga” kā allaž būs ne vien izaicinoša dokumentālā kino programma, bet arī diskusijas ar filmu veidotāju un viesu piedalīšanos. To 21. oktobrī atklās dokumentālā filma “Pavedināšanas skola”. Septiņus gadus uzņemtajā filmā režisore Alīna Rudņicka aicina ielūkoties trīs sieviešu dzīvē, kuras, lai nodrošinātu sev pārticīgu dzīvi, apmeklē kāda psihologa vadītos kursus “Kā pavedināt bagātus vīriešus”.

Riga IFF arī šogad festivāla pirmā nedēļas nogale tradicionāli veltīta ģimenēm un bērniem, kad programmā “Kids Weekend” Rīgas vecākajā un krāšņākajā kinoteātrī “Splendid Palace” visas dienas garumā būs skatāma gan animācijas īsfilmu izlase pašiem jaunākajiem, gan Eiropas spēlfilmas bērniem. Kā katru gadu, būs bagātīga “Short Riga” īsfilmu izlase, savukārt programma “Home Made” šogad veltīta animācijai. Jau otro gadu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks izrādīta arhitektūras filmu programma “Architect’s Cut”, kas tapusi sadarbībā ar arhitekti Ievu Zībarti.

Festivālā norisināsies arī pasākumu programma industrijas profesionāļiem, publiskas diskusijas un tikšanās ar filmu veidotājiem. Riga IFF noslēgumā tiks apbalvoti pilnmetrāžas kino, īsfilmu un mūzikas video konkursu uzvarētāji.

Pilna festivāla programma un biļetes uz visiem seansiem pieejamas festivāla mājas lapā: rigaiff.lv.
Biļetes uz visiem seansie nopērkamas no 26. septembra.

Piektdien, 4. oktobrī, pulksten 19.00, Mazajā Mežotnes pilī skanēs māsu Kristīnes (vijole) un Margaritas (čells) Balanas un pianista Andreja Osokina kino mūzikas programma “Dzīve kā kino – kino kā dzīve”, portālu “Delfi” informē koncerta rīkotāju pārstāvji.

Koncertā klausītājiem būs iespēja izdzīvot cilvēka mūžu septiņu dažādu valstu kino mūzikas stāstā – no šūpuļdziesmas līdz pat dzīves saulrietam. Būs dzirdamas kompozīcijas no Federiko Fellīni “Saldās dzīves”, Ingmara Bergmana filmas “Mūzika tumsā”, Billija Vaildera “Saulrieta bulvāra”, Leonīda Leimaņa “Pie bagātās kundzes” un citām kinofilmām: Nino Rotas, Marģera Zariņa, Mišela Legrāna, Endrū Loida Vēbera u.c. kompozīcijas īpaši koncertam izveidotās transkripcijās vijolei, čellam un klavierēm. Izcilo mūziķu sniegumu papildinās mākslinieka Jāņa Romanovska video projekcijas.

Visi trīs jaunie mūziķi uzstājušies prestižākajās pasaules koncertzālēs, tostarp Berlīnes Filharmonijā un Vigmora zālē Londonā, koncertējuši solo ar neskaitāmiem orķestriem izcilāko mūsdienu diriģentu vadībā, viesojušies Latvijas Radio programmās un BBC Radio 3 pārraidēs. Mūziķus arī vieno mīlestība pret latviešu laikmetīgo mūziku, viņi atklājuši pasaulei Artura Maskata, Pētera Vaska un citu izcilu latviešu komponistu mūziku.

Čellistes Margaritas Balanas, vijolnieces Kristīnes Balanas un pianista Andreja Osokina radošā sadarbība aizsākās studiju laikā Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Kopš tā laika mūziķi kopā uzstājušies dažādos projektos un sastāvos, bet kino mūzikai veltītā programma būs līdz šim vērienīgākais trio projekts.

Koncertu rīko Pētera Vaska fonds sadarbībā ar Mazo Mežotnes pili. Visi ieņēmumi no koncertu biļetēm tiek novirzīti pasūtinājuma darbu tapšanai latviešu komponistiem, lai veicinātu mūsdienu latviešu kamermūzikas attīstību.

Trešdien, 7. Novembrī, pulksten 18.30 kinoteātrī “Splendid Palace” atklās nozīmīgāko Latvijas filmu nozares pasākumu – Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”. To ievadīs Rīgas dokumentālās kino skolas seanss par godu šī gada Mūža balvas laureātiem – LU profesoram, žurnālistam, kino kritiķim un filmu scenāriju autoram Ābramam Kleckinam un scenāriju autoram, vienam no vērīgākajiem kino procesa vērtētājiem Latvijā Mikam Savisko.

No 7. līdz 13. novembrim skatītājiem būs iespēja noskatīties Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” nominētās filmas, piedalīties atklāšanas un noslēguma pasākumos, tikties ar autoriem un piedzīvot vairāku filmu pirmizrādes.

Nacionālajai kino balvai nominētās filmas un profesionāļus izvērtēs starptautiska žūrija. Tās sastāvā ir Latvijas profesionāļi un latviešu izcelsmes profesionāļi, kuri savu kino karjeru veidojuši ārzemēs. Viņu vidū ir kinozinātnieks Ph. D. Juris Civjans (ASV), Holivudas aktrise Rutanja Alda (ASV) un kinozinātniece Dr. Elīna Reitere (Vācija). Latviju pārstāvēs Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) radošā direktore Sonora Broka, režisors Viesturs Kairišs un filmu producente Linda Krūkle. Intriga par to, kuras filmas un profesionāļi šogad saņems “Lielā Kristapa” balvas, atrisināsies pirmdien, 12. novembrī balvu pasniegšanas ceremonijā, ko skatītājiem būs iespēja noskatīties gan klātienē, gan arī Latvijas televizijas tiešraidē.

Atsevišķā konkursā tiks noteikta labākā studentu filma, kuras autors saņems “Lielā Kristapa” lukturi. Nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” nominētās studentu filmas būs iespējams noskatīties trīs seansos kinoteātrī “Splendid Palace” – 7., 8. un 9. novembrī pulksten 20.00.

Atgādinām, ka ikviens “Delfi” lasītājs var nobalsot par sev tīkamāko balvai nominēto filmu, ietekmējot to, kura saņems “Lielā Kristapa” publikas simpātijas balvu.

Ceturtdien, 22. augustā, Spīķeru kvartālā norisināsies šīs sezonas noslēdzošais brīvdabas kino vakars, kura ietvaros tiks izrādītas divas pašmāju filmas. Kino vakaru atklās animācijas filma visai ģimenei “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, savukārt turpinājumā tiks demonstrēta režisora Kaspara Rogas dokumentālā filma “Meklējot Mr. Kauliņu”, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāju pārstāvji.

Par filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi””:

Jēkabs dzīvo Rīgas centrā, viņam patīk sapņot un viņš tic, ka sapņi piepildās. Pēkšņi tētis paziņo, ka Jēkabam vesela nedēļa būs jāpavada pie radiem pilsētas nomalē. Maskačkas svešādā vide, pašpārliecinātā māsīca Mimmi, tēvocis – pirāts un suns, kas miedz ar aci, ir tikai sākums neparastiem piedzīvojumiem. Izrādās, uzņēmējs Rausis plāno pārvērst romantisko priekšpilsētu bezpersoniskos debesskrāpjos. Bērni un suņi ir gatavi to glābt. Vai izdosies?

Par filmu “Meklējot Mr. Kauliņu”:

Mr. Kauliņš ir finansists un šarmants dzīves baudītājs. Pēc sava biznesa kraha viņš pazūd bez vēsts, radiniekus un draugus atstājot par sevi pilnīgā neziņā. Starp tiem ir arī viņa labākais draugs Kaspars Roga, kurš apņemas noskaidrot, kur palicis Kauliņš. Pēc vairākiem gadiem Roga viņu atrod Āfrikā, Sjerraleonē, kur Kauliņš ir sācis kārtējo bīstamo avantūru – dimantu meklēšanu.

Filma “Meklējot Mr. Kauliņu”nav ieteicama līdz 12 gadu vecumam.

Kino vakars norisināsies Spīķeru kvartālā, Maskavas ielā 8, Rīgā. Pasākuma sākums pulksten 21.00. Pulksten 21.15. animācijas filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, pulksten 22.40 filma “Meklējot Mr. Kauliņu”. Ieeja bez maksas.

Filmas latviešu valodā ar subtitriem krievu valodā.

Lai kino vakaru brīvdabā patīkami skatīties un baudīt, apmeklētāji aicināti silti saģērbties, kā arī uz pasākumu droši var ņemt līdzi mīkstu pledu, ja ir – savu sēžamo, lai skatīšanos padarītu sev vēl tīkamāku.

Otrdien, 17. septembrī, ar režisoru Valērijas Ferisas un Džonatana Deitona komēdiju “Mis Saulstariņš” (Little Miss Sunshine) kinoteātrī “Splendid Palace” turpināsies kino cikls “Desmit izcili ceļojumi”, un šoreiz seansa “līdzbraucēji” būs aktieri ar teātra, kino un autobraucēja pieredzi Agnese Zeltiņa un Māris Bezmers, portālu “Delfi” informē pasākuma rīkotāju pārstāvji.

Šī ģimene ir neparasta. Mamma ir pārstrādājusies, tētis attīsta veiksminieku programmas biznesu, vectētiņš aizrautīgi lieto narkotikas, vecākais brālis lasa Nīči un ir pārliecināts, ka kļūs par pilotu, bet krusttēvs ir pašnāvnieciski noskaņots gejs. Ģimeni ar jūsmīgu ziņu pārsteidz jaunākā meita Olīvija – viņa izturējusi atlasi meiteņu skaistuma un talantu konkursam, kas notiks Kalifornijā. Kaut arī finansiālie apstākļi ir spiedīgi, visi vienojas, ka Olīvijas sapnis jāatbalsta, un savā vecajā, dzeltenajā “Volkswagen” mikroautobusā dodas 800 jūdzes garā un pārpratumiem pilnā ceļā. Par laimi, viņiem visiem ir veselīga humora izjūta.

2006. gadā tapušās filmas režisori ir laulāts pāris, slaveni reklāmas un mūzikas klipu veidotāji Valērija Ferisa un Džonatans Deitons, kuriem “Mis Saulstariņš” kļuva par reibinoši veiksmīgu debiju kino. Šī mazbudžeta filma kļuva par publikas hītu un bija ne tikai komerciāli veiksmīga, bet nopelnīja arī divas Oskara statuetes un ir iegājusi kino vēsturē ar savu sirsnīgi smeldzīgo un humorpilno vēstījuma manieri. Šajā ceļojumā dodas burvīgs aktieru ansamblis – Abigeila Breslina, Alans Ārkins, Tonija Kolete, Stīvs Karels u. c. Savukārt viņu braucamrīks – 20. gadsimta 60. gados īpaši populārais “Volkswagen T2” – ir plašāk pazīstams ar iesauku “hipiju buss”.

“Filmu pirmoreiz noskatījos tūlīt pēc iznākšanas 2006. gadā un biju absolūtā sajūsmā! Pa ceļam filmas galvenajiem varoņiem, Hūveru ģimenei, jātiek galā ar sagrautiem sapņiem, salūzušu VW hipiju busu un citām likstām, kas vainagojas ar neiedomājamu mīļotās meitas iznācienu konkursā. Filma ir aizkustinoši komiska, smeldzīgi traģiska un ironiska vienlaikus,” saka aktrise Agnese Zeltiņa.

Turpmākajos seansos ciklā “Desmit izcili ceļojumi” līdz gada beigām būs skatāmas arī tādas filmas kā “Trakais Pjero” (Pierrot le Fou, rež. Žans Liks Godārs), “Parīze. Teksasa” (Paris, Texas, rež. Vims Venderss) un “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (rež. Jānis Streičs).

Jaunajā sezonā par īpašu pārsteigumu parūpējies Rīgas Motormuzejs, kas pirms katra seansa ļaus klātienē aplūkot kādu īpašu retro auto modeli.

Trešdien, 3. oktobrī, preses konferencē nosaukti nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” nominanti. Galvenajā kategorijā “Labākā pilnmetrāžas spēlfilma” uz balvu pretendēs kinolentes “Bille”, “Ar putām uz lūpām”, “Homo Novus”, “Kriminālās ekselences fonds” un “Tēvs Nakts”, preses konferencē sacīja balvas producente Marta Bite.

Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma” nominētas filmas “Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”, “Laika tilti”, “Mērijas ceļojums”, “Mūris” un “Turpinājums”.

“Labākās debijas filmas” kategorijai nominēta Kristiana Riekstiņa darbs “Eva”, Vara Piņķa “Ģimene”, Lizetes Upītes animācijas filma “Nakts Pastaigas”, kā ar Gunta Bojāra kinolente “Vīrietis un dālijas”.

Nacionālā kino balvu “Lielais Kristaps” par mūža ieguldījumu saņems kino zinātnieks Ābrams Kleckins un profesionālis Mihails Savisko. Abi balvas laureāti 20.gadsimta 70.gados noformulēja 60.gados jaunizveidoto Latvijas dokumentālo kino vilni – Rīgas poētiskā dokumentālā kino skolu.

“Tas ir milzīgs darbs to saprast, izpētīt un arī noformulēt. Bet ne tikai to viņi ir izdarījuši – mēs atceramies Savisko daudzos raidījumus “Kino un mēs”. Abi kungi ir arī daudzu filmu scenāriju autori, kā arī viņi ir devuši lielu ieguldījumu jaunatnes audzināšanā”, pauda Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētāja Ieva Romanova.

Kopumā balvai vairākās kategorijās tika pieteiktas 58 filmas. Starptautiskās filmu kritiķu asociācijas “FIPRESCI” Latvijas nodaļas pārstāve Zane Balčus norādīja, ka pieteikto filmu savstarpējās konkurences latiņa šogad bija augsta. Pieteikto darbu vidū ir arī daudzas filmas, kas veidotas bez valsts līdzfinansējuma.

Balvas rīkotāji vairāku gadu garumā novērojuši tendenci, ka īsmetrāžas filmu kategorijās konkurence nav liela, līdz ar ko tās ir teju vai formālas. Tādēļ šogad visas īsmetrāžas animācijas, dokumentālās un spēlfilmas sacentīsies vienā kategorijā – “Labākā īsmetrāžas filma”.

Īsfilmu kategorijā nominēta animācijas filma “Elektriķa diena”, spēlfilma “Leftovers & Leftlovers”, animācijas filma “Nakts pastaigas” un dokumentālā filma “Rezidenti”.

Balvai par labāko filmas scenāriju nominēti Kristīne Želve (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Matīss Gricmanis (“Tēvs nakts”), kā arī Oskars Rupenheits (“Kriminālās ekselences fonds”). Savukārt “Labākā spēlfilmas režisora” kategorijā žūrijai būs jāizvēlas starp Sīmani, Annu Viduleju (“Homo novus”), Rupenheitu un Jāni Nordu (“Ar putām uz lūpām”).

“Labākā spēlfilmas operatora” titulam izvirzīti Andrejs Rudzāts (“Tēvs nakts”), Jānis Eglītis (“Homo novus”), Jurģis Kmins (“Bille”), Tobiass Deitums (“Ar putām uz lūpām”) un Gints Bērziņš (“Paradīze 89”).

Par “Labākās aktrises” balvu cīnīsies Ieva Puķe (“Ar putām uz lūpām”), Rūta Kronberga (“Bille”), Daiga Kažociņa (“Mērijas ceļojums”) un Elita Kļaviņa (“Rīga. Dublis 1”), bet “Labākā aktiera” kategorijā nominēti Vilis Daudziņš (“Ar putām uz lūpām”), Artūrs Skrastiņš (“Tēvs nakts”), kā arī filmas “Homo novus” aktieri Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis.

Savukārt labāko otrā plāna lomas aktieru un aktrišu kategorijās nominēti Andris Keišs (“Homo novus”), Andris Daugaviņš (“Kriminālās ekselences fonds”), Pēteris Liepiņš (“Bille”), Ivo Martinsons (“Nameja gredzens”), Kaspars Zvīgulis (“Homo novus”), Elīna Vāne (“Bille”), Lolita Cauka (“Bille”), Ilze Blauberga (“Tēvs nakts”), Agnese Cīrule (“Homo novus”) un Guna Zariņa (“Homo novus”).

Par šī gada “Labākā mākslinieka” godu sacentīsies Kristīne Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Romanova (“Bille”), Kirils Šuvalovs (“Homo novus”), Aivars Žukovskis (“Paradīze 89”) un Toms Jansons (“Kriminālās ekselences fonds”).

Šī gada “Labākā dokumentālās filmas režisora” titulam nominēti Ivars Seleckis (“Turpinājums”), Sīmanis (“Mūris”), Želve (“Mērijas ceļojums”), Raitis Ābele un Lauris Ābele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Kristīne Briede un Audrjus Stonis (“Laika tilti”). Toties dokumentālo filmu operatoru kategorijā izvirzīti Valdis Celmiņš (“Turpinājums”, “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Andrejs Rudzāts (“Mērijas ceļojums”), Mārcis Ābele un Jānis Indriks (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), kā arī Ivars Zviedris (“Zāģeri”, Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”).

Animācijas režisoru un mākslinieku kategorijās sacentīsies Vladimirs Leščovs (“Elekriķa diena”), Liene Upīte (“Nakts pastaigas”) un Indra Sproģe (“Ievads epilogam”).

Kategorijā “Labākais komponists” balvas atlases komisija nominējusi Edgaru Rubeni (“Tēvs nakts”), Vestardu Šimku (“Elpa marmorā”), Pēteri Vasku (“Bille”), “Siegfried” (“Rīga. Dublis 1”) un Raimondu Paulu (“Homo novus”), savukārt skaņu režisoru kategorijā sacentīsies Ernests Ansons (“Paradīze 89”), Anrijs Krenbergs (“Kriminālās ekselences fonds”), Ģirts Bišs (“Zāģeri”, “Nakts pastaigas”), Artis Dukaļskis (“Laika tilti”) un Vladimirs Golovņickis (“Tēvs nakts”).

Starp pieteiktajiem montāžas režisoriem “Lielajam Kristapam” nominēti Mirjama Jegorova un Gatis Belogrudovs (“Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”), Gunta Ikere (“Mērijas ceļojums”), Dāvis Sīmanis un Andris Grants (“Tēvs nakts”), Andra Drošs (“Turpinājums”) un Raitis Ābele (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”).

Balvas kategorijā “Labākais kostīmu mākslinieks” nominēta Līga Krāsone (“Paradīze 89”), Liene Rolšteina (“Homo novus”), Jurjāne (“Tēvs nakts”), Ieva Veita (“Bille”) un Sandra Sila (“Nameja gredzens”), bet “Labākā grima mākslinieka” kategorijā – Aija Beata Rjabovska (“Baltu ciltis. Pēdējie Eiropas pagāni”), Ilze Trumpe (“Homo novus”), Sarmīte Balode (“Tēvs nakts”) un Maija Gundare (“Paradīze 89”).

Kā ziņots, “Lielā Kristapa” balva šogad norisināsies no 7.novembra līdz 13.novembrim, valsts svētku laikā, kinoteātrī “Splendid Palace”. Balvas producente Bite iepriekš norādīja, ka, pateicoties Nacionālā kino centra programmai “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, šogad paredzams bagātīgs filmu klāsts un sīva konkurence par balvām.

Balvas laureātus noteiks starptautiska žūrija, kas darbosies festivāla laikā. “Lielā Kristapa” nedēļas kulminācija būs svinīgā balvu pasniegšanas ceremonija, kas notiks 12.novembrī, un tajā tiks apbalvotas labākās filmas un kino jomas profesionāļi 23 kategorijās. Atsevišķā konkursā tiks noteikta arī labākā studentu filma. Tradicionāli tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu kinomākslā, kā arī īpašās žūrijas un atbalstītāju balvas.

“Lielā Kristapa” balvu rīko biedrība Latvijas Kinematogrāfistu savienība sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru un Kultūras ministriju.

Balva dibināta 1977.gadā, bet kopš 2014.gada tā atkal tiek pasniegta katru gadu. Pagājušajā gadā par labāko spēlfilmu tika atzīta Viestura Kairiša “Melānijas hronika”, par labāko pilnmetrāžas dokumentālo filmu – Uģa Oltes un Mortena Trovika “Atbrīvošanas diena”, balvu kā labākā dokumentālā īsfilma ieguva Andreja Verhoustinska kinolente “Lidija”, savukārt labākās animācijas filmas titulu ieguva Edmunda Jansona “Bize un Neguļa”.

Eiropas Kino Akadēmija (European Film Academy, EFA) nedēļu pēc spēlfilmu “īsā saraksta” publiskošanas izziņojusi arī gada labāko dokumentālo filmu izlasi, kas var pretendēt uz 2019. gada Eiropas Kinoakadēmijas balvām. 12 labāko dokumentālo filmu vidū ir Latvijas filma “Putina liecinieki” (režisors Vitālijs Manskis) un arī divas no citvalstu filmām, kas septembra sākumā būs skatāmas kinoteātrī “K.Suns” Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma ietvaros, portālu “Delfi” informē Nacionālā Kino centra pārstāve Kristīne Matīsa.

Kā jau iepriekš ziņots, Eiropas kino balvas pasniegšanas tradīcija aizsākusies 20. gadsimta 80. gadu beigās, un dokumentālā kino konkurencē Latvija izcēlās jau pašos pirmajos gados, kad Eiropas labākās dokumentālās filmas balvu saņēma režisora Ivara Selecka dokumentālā filma “Šķērsiela” (1988), vēlāk balvai tika nominēta Lailas Pakalniņas un Māra Maskalāna dokumentālā filma “Leiputrija” (2004).

Šobrīd konkurencei par Eiropas labākās dokumentālās filmas titulu var pieteikt pilnmetrāžas filmu, kas pirmizrādīta un kinoteātros demonstrēta pēdējā gada laikā, apbalvota nozīmīgos festivālos vai iekļauta konkursa skatēs, turklāt tās režisoram jābūt, kā teikts EFA mājaslapā, “dzimušam Eiropā vai Eiropas pases īpašniekam” (EFA uzsver, ka Akadēmijas izpratnē noteicošās ir Eiropas ģeogrāfiskās robežas, nevis Eiropas Savienības dalībvalstu robežas). Visiem šiem kritērijiem atbilst studijā “Vertov” tapušais Latvijas, Šveices un Čehijas kopražojums “Putina liecinieki” (2018), kas pirmo balvu saņēma 2018. gada jūlijā kā Karlovi Varu kinofestivāla labākā dokumentālā filma, kopš tā laika iekļauts 34 festivālos un Latvijas kinoteātros nonāca 2018. gada oktobrī, bet režisors Vitālijs Manskis Latvijā dzīvo un strādā kopš 2014. gada.

Dokumentālā filma “Putina liecinieki” sniedz ieskatu Kremļa aizkulisēs 2000. gadā, kad Vladimirs Putins pirmo reizi tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Šodien, skatoties pirms 18 gadiem filmēto materiālu, tā laika notikumi ieguvuši citu nozīmi. Režisors Vitālijs Manskis par savu filmu saka: “Es biju liecinieks un dalībnieks operācijai “Pēctecis”, kas pacēla Vladimiru Putinu līdz Maskavas troņa augstumiem. Manas liecības ir svarīgas ne tikai Krievijas sabiedrībai, lai tā tiktu izdziedināta no smagas slimības, bet arī citām valstīm, lai pasargātu tās no brīvības zaudēšanas.” Latvijā filmu finansiāli atbalstījuši Nacionālais kino centrs, Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Televīzija.

No visām EFA konkurencei pieteiktajām dokumentālajām filmām fināla sarakstu atlasīja seši Eiropas Kino akadēmijas eksperti, tālāk par šīm 12 labākajām filmām balsos EFA biedri un, kā jau ziņots, šogad balvai nominēto filmu un profesionāļu saraksts tiks izsludināts 9. novembrī Eiropas filmu festivālā Seviļā (Spānija), bet Eiropas Kino Akadēmijas balvu pasniegšana – 7. decembrī Berlīnē (Vācija).

Eiropas Kino akadēmijas balvas pretendentu īsajā sarakstā iekļautas arī divas dokumentālās filmas, kuras septembra pirmajā nedēļā varēs noskatīties kinoteātrī K.Suns, Nacionālā Kino centra rīkotā Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma (Baltic Sea Docs, BSD) programmas ietvaros – Ziemeļmaķedonijā uzņemto “Medus zeme” / “Honeyland” un Lielbritānijas / ASV kopražojumu “Veltījums Samai” / “For Sama”.

Aizvadītā Latvijas simtgade bija ar uzrāvienu dažādās nozarēs. Arī kultūrā. Valsts radīja īpašu programmu un atbalstīja jaunu filmu tapšanu. Bet simtgade ir pagājusi un kinoindustrijā uzrāviens aprāvies, svētdien vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Līdzās tam nepatīkamu pārsteigumu kino ļaudīm sagādājusi Rīgas dome. Iepriekš tā atmaksāja daļu no izdevumiem, ko ārvalstu filmu ražotāji iztērēja Latvijā. Tagad gan Rīgas vadība izlēmusi, ka tam pilsētas budžetā naudu atrast nevar. Tas, kā skaidro raidījumā, nozīmē, ka lielo citu valstu kino studijas uz Latviju vairs nebrauks.

Par viņu piesaistīšanu mūsu reģionā valda ļoti liela konkurence. Kā saka daudzi raidījuma uzrunātie filmu producenti no Latvijas – pat 10 gadus ilgais darbs, lai iegūtu ārvalstu partneru uzticību, dažās nedēļas var tikt pazaudēts.

Mūsdienās kino tieši tā pat kā jebkurā biznesā valda konkurence. Valstis un pilsētas meklē veidus kā pievilināt lielās pasaules līmeņa filmu studijas, lai tās savus kino šedevrus uzņem tieši pie viņiem. Bet ar labiem vietējiem profesionāļiem kā arī skaistu dabu un arhitektūru vien nepietiek. Daudzviet valstis piešķir ievērojamus finanšu bonusus.

Mūsu reģionā Latvija šādu sistēmu ieviesa pirmā. No 2010.gada to radīja Rīgas dome. Pēc dažiem gadiem atbalstu sāka arī valsts – Latvijas nacionālais kinocentrs. Ārvalstu producenti kopā ar kolēģiem Latvijā piedalās konkursā. Īpaša komisija atlasa labākos projektus. Un tie atbalstu saņem tikai, kad darbi ir noslēgušies un iesniegtas visas atskaites par Latvijā filmēšanai iztērēto naudu. Ja viss izdodas labi, tad Rīga un Nacionālais kino centrs kopā ārvalstu filmu projektiem, kas filmēti Latvijā, piešķīra līdz pat 40%.

“Kāpēc tas ir būtiski? Kāpēc ir būtisks Rīgas filmu fonds. (…) Šajos filmas servisa pakalpojumos visā Eiropā valda ārkārtīga konkurence. Teju visas Eiropas valstis vēlas piesaistīt filmēšanas grupas, lai tās strādātu konkrētajās Eiropas valstīs. Kāpēc – pirmkārt, tas ir stimuls ekonomikai. Tas ir stimuls un atbalsts filmu nozarei, jo piedāvā darbu Latvijas kino nozarē iesaistītajiem, ja nav nacionālo projektu. Un arī liela nozīme ir arī vides reklāmai. Ne pārāk sen Eiropas kino aprindas pārskanēja skaista ziņa, ka Norvēģija, izmantojot šāda veida līdzfinansējuma shēmu izmaksās jaunākās Džeimsa Bonda filmas producentiem piecus miljonus eiro, ja šo jaunāko filmu filmēs tieši Norvēģijā nevis kaut kur citur,” sacīja Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma.

Šādā veidā Latvijā uzņemtas desmitiem filmu un seriālu epizodes vai pat veselas filmas. Viena no tām drīz nonāks uz lielajiem ekrāniem – tas ir stāsts par komiķi, kurš dzīvo un strādā Padomju savienībā. Producentiem no Latvijas un Krievijas no fonda “Film Riga” piešķirts atbalsts 129 tūkstoš eiro.

“Mūsu kontā ir filmas ar Franciju, Krieviju, Somiju, Čehiju. Pagājušogad mums bija ļoti apjomīgs TV seriāls, kas ir finansēts no visām Eiropas lielākajām valstīm “Heirs of the night”, kas piedzīvos pirmās sezonas pirmizrādi šī gada rudenī. Un šis konkrētais projekts varēja tikt realizēts Latvijā tikai apvienojot šos abus fondus – Rīgas filmu fondu un Nacionālo kino centru. Šī gada laikā Latvijā viņi atstāja 2,8 miljonus eiro. No kuriem mēs atguvām 35-38%. Mēs bijām konkrētajā projektā absolūtajā konkurencē ar Ungāriju un patiesībā tā mazā procentu daļa, ar ko mēs vinnējām bija kā man tā brutāli tā puse arī teica – tie bija 5%. Respektīvi ar 5% mēs šo projektu vinnējām un dabūjām uz Latviju,” skaidro “Tasse Film” producente Alise Ģelze.

Cits šo producentu liels kopdarbs ar Francijas kolēģiem bija filma “Sonāte”. Tā filmēta arī Cesvaines pilī.

“Mēs esam jau 11 projektus realizējuši šinī programmā. Ir bijuši projekti no Āzijas, Indijas, Vācijas, Ukrainas. Projektu klāsts ir diezgan plašs. Zināmākā varētu būt ar Džekija Čana piedalīšanos “Ķīnas zodiaks”. Sergeja Lozņicas filma “A Gentle Creature” jeb “Lēnprātīgā”. Kas bija arī Kannu programmā nominēta,” sacīja “Film Angels Studio” producents Jānis Kalējs.

Pirms jaunā gada Rīgas dome savu atbalstu starptautiskiem kino projektiem apturēja. Kā bija rakstīts Rīgas filmu fonda mājas lapā internetā – iemesls ir nepieņemtais pašvaldības budžets. Tāpēc konkursa pieteikumu pieņemšana tika uz laiku pārtraukta.

Šonedēļ “Nekā personīga” uzzināja, ka bez plašāka skaidrojuma Rīgas dome nolēmusi, ka naudu filmām vairs nedos. Kino nozarei Latvijā tas ir smags trieciens. “Tasse film” pārstāves vairākus gadus centušās uz Latviju atvest kompāniju “Netflix”. Pēc vairākiem gadiem sadarbība izveidojusies un bija plāns mūsu valstī kopā ar kompāniju no Francijas filmēt bērnu filmu. Šobrīd projekts draud izgāzties.

“Šis ir tāds pirmais gadījums un arī mums kā producentiem ļoti sāpīgs moments ir, jo mums ir ļoti ilglaicīgas iestrādnes bijušas. Mēs konkrēti ar kolēģi Aiju Bērziņu esam strādājušas astoņus gadus, lai nonāktu kaut kādiem projektiem un uzticamībai, ka šie projekti vēlas nākt šeit un filmēt. Mums nav šeit fantastisku lokāciju. Vai kaut kas īpašs, ko mēs varam piedāvāt. Cenu līmenis arī ir ļoti līdzīgs ar valstīm, ar kurām mēs konkurējam. Līdz ar to – kino irļoti balstīts uz personīgo pieredzi un reputāciju. Un partneri skatās vai viņi var paļauties uz finansiālo sistēmu. Un šis ir signāls, ka paļaušanās sāk šķobīties,” sacīja Ģelze.

Tikmēr Latvijas tiešākie konkurenti Lietuva tikko kā paziņoja, ka palielinās savas valsts sniegto atbalstu līdz 30%. Latvijas nacionālais kinocentrs bez naudas no Rīgas leišus pārtrumpot vairs nespēj. Viņu kino industrija arī līdz šim spējusi uzņemt tādus mega projektus kā BBC seriālus “Karš un miers” vai daudzsēriju filmu par Katrīnu Lielo.

“NKC šajā atbalsta shēmā ir tikai nedaudz vārāk par 800 000 eiro un šobrīd jau virtuāli šī nauda ir sadalīta projektiem, kas tiks filmēti šovasar. Protams, ja šie projekti neuztvers traumatiski faktu, ka Rīgas filmu fonds ir beidzis savu darbību un līdzfinansējums, ko viņi var saņemt no Latvijas ir ļoti neliels – tikai 20%. Un kas var notikt šādās situācijās – šie ārzemju producenti var teikt – paldies, jūs mūs esat piečakarējuši, mēs te atpakaļ nenāksim un arī teiksim citiem, lai te nenāk. Un mēs ejam meklēt citus partnerus, mēs savu miljonu tērējam Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Polijā, Čehijā un tā tālāk un tā joprojām,” sacīja Rietuma.

Producents no “Film Angels Studio” Jānis Kalējs vēl cer, ka Rīgas līderi vēl pārdomās un sapratīs finansiālo izdevīgumu šai shēmai. Tomēr Rīgas domē ir citi plāni. Par filmu projektu atbildīgā Rīgas izpilddirektora palīdze “Nekā personīga” nespēja paskaidrot, kas ar finansējumu kino notiks turpmāk. Viņas priekšnieks apgalvo, ka šobrīd Rīgas budžetā naudas filmu projektiem nav. Un nav zināms vai būs nākamgad.

Filmu projektiem nauda Rīgas budžetā līdz šim ņemta no sadaļas ar nosaukumu “0136”. Ar to pilsētas izpilddirektors varot brīvi rīkoties. Pirms gada tajā bija trīs miljoni. Šogad 1,9 miljoni eiro. No tās finansēti ārkārtas pasākumi dabas stihiju gadījumos, teritoriju uzkopšanas un dažādi biznesa projekti. Arī filmas. Juris Radzevičs apgalvo, ka naudas šajā sadaļā nav un ārvalstu producentu darbu Rīgā dome neatbalstīs.

“Mistrus media” producents Gints Grūbe tā pat kā vairāki citi Latvijas kino nozares pārstāvji nav saņēmuši informāciju par to, ka Rīgas dome pilnībā pārtrauc atbalstīt kino tapšanu Latvijā. Pēc viņa teiktā tas būs ievērojams zaudējums visai kino nozarei.